Vācija bez bunkura: kā privāti sagatavoties krīzēm!

Deutschland reduziert öffentliche Bunker und fördert individuelle Krisenvorsorge. Notfallvorräte für Selbstschutz werden empfohlen.
Vācija samazina publiskos bunkurus un veicina individuālu krīzi. Ieteicams ārkārtas piederumiem pašpārliecinātībai. (Symbolbild/DNAT)

Vācija bez bunkura: kā privāti sagatavoties krīzēm!

Hessen, Deutschland - Vācija būtiski ir mainījusi savu krīzi uz krīzi, absolvējot valsts bunkurus, absolvējot valsti. Saskaņā ar exxpress.at , federālā valdība reducē savus resursus parastajām pasakām un arvien vairāk veicina individuālu piesardzību. Hesē ir tikai 15 publiskas patversmes, kas kopā piedāvā vietu aptuveni 33 000 cilvēku - nepietiekama spēja vairāk nekā 80 miljoniem iedzīvotāju Vācijā.

Lēmums samazināt bunkurus tika pieņemts 2006. gadā. Federālais iedzīvotāju aizsardzības un katastrofu palīdzības birojs (BBK) apraksta plašo bunkuru nodrošinājumu kā "nederīgu". Esošās patversmes atkārtota aktivizēšanai nepieciešami visaptveroši pasākumi. Tā vietā BBK iesaka izveidot personiskas preces, ieskaitot lukturīšus, ūdeni un pārtiku. Politiķi arvien vairāk pārvieto atbildību par krīzi indivīdam.

Jauni ieteikumi ārkārtas nodrošināšanai

2025. gada martā ES komisija publicēja jaunu krīzes noteikumu stratēģiju, kas tika pielāgota mainītajiem draudiem. Katrai mājsaimniecībai jāizveido avārijas padeve, kas ļauj vismaz 72 stundām izdzīvot, tāpēc taz.de . Ieteicamajos krājumos ietilpst izturīgi pārtikas produkti, ūdens (1,5 līdz 2 litri uz cilvēku dienā), siltas drēbes, segas, baterijas, lukturīši, kempinga plīts, radio un medicīniskā ārkārtas situācija.

Nepieciešamība pēc šādiem pensiju pasākumiem ir palielinājusies par dažādām dabas katastrofām, kas piedzīvotas Vācijā, piemēram, kritiena plūdi un viesuļvētras bojājumi. Šie notikumi skaidri norāda, ka papildus kara briesmām plūdi un varas neveiksmes rada arī nopietnus riskus. Klimata pārmaiņas noved pie arvien biežākiem laika apstākļiem, kas izaicina ārkārtas situāciju.

Draudu izmaiņas

Politiskās norises un Krievijas uzbrukums Ukrainai ir palielinājuši izpratni par draudiem Eiropā. Ir palielinājušās individuālās krīzes aprūpes sociālās vajadzības. Kā BBK atzīmē savā tīmekļa vietnē, mājsaimniecības ar zemu nodomu bieži ir mazāk sagatavotas katastrofām, kas ierobežo darbības jomu ārkārtas situāciju pārvaldībā. Amerikas Savienotajās Valstīs katastrofu sagatavošanās kultūra ir biežāka nekā Vācijā.

Sabiedrības iekšējai kohēzijai ir izšķiroša loma krīzes situācijās. Brīvprātīgie spēki, piemēram, vairāk nekā 1,4 miljoni brīvprātīgo Vācijā, ir katastrofu aizsardzības galvenā sastāvdaļa un sniedz svarīgu atbalstu ārkārtas situācijās. Federālā valdība ir nodrošinājusi ārkārtas situāciju kopš 2016. gada, un ir skaidrs, ka ir nepieciešams turpmāks politiskais un ekonomiskais atbalsts.

Ņemot vērā visu šo informāciju, individuālais noteikums ir svarīgs arī kā kopīgas atbildības izpausme. Atšķirībā no aukstā kara laikā, atbildība par aizsardzību daudzās jomās arvien vairāk ir indivīda rokās. Tāpēc koncentrēšanās uz personīgajām precēm un individuālo krīzes pārvaldību kļūst arvien nozīmīgāka.

Details
OrtHessen, Deutschland
Quellen