Austrija zem Sahāras putekļiem: pirmā 30 grādu diena 2025. gadā!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Austrija savu pirmo 30 grādu dienu piedzīvos 2025. gada 2. maijā; Sahāras putekļi rada pienainas debesis un tuvojas laikapstākļu izmaiņas.

Österreich erlebt am 2. Mai 2025 seinen ersten 30-Grad-Tag; Saharastaub sorgt für milchigen Himmel und bevorstehende Wetterumschwünge.
Austrija savu pirmo 30 grādu dienu piedzīvos 2025. gada 2. maijā; Sahāras putekļi rada pienainas debesis un tuvojas laikapstākļu izmaiņas.

Austrija zem Sahāras putekļiem: pirmā 30 grādu diena 2025. gadā!

Austrija šodien atrodas neparastā vasaras sākuma karstuma ietekmē. 2025. gada 2. maijā Insbrukā tika ziņots par pirmo oficiālo 30 grādu dienu 2025. gadā ar 30,1 grādu. Šī ir vēsturiski trešā agrākā 30 grādu diena kopš temperatūras rekordu sākuma Insbrukā. Temperatūra virs 25 grādiem pakāpās arī citās pilsētās, piemēram, Klāgenfurtē, Vīnē, Lincā, Grācā, Eizenštatē un Sanktpeltenē, Grācā saglabājoties tikai divus grādus zem 30 grādu atzīmes 28 grādiem. Šī temperatūras anomālija ir ievērojama, īpaši ņemot vērā, ka svētdien, 4. maijā, tiek prognozētas laikapstākļu izmaiņas. Turpmāk Austrijā no ziemeļiem ieplūdīs vēsāks gaiss, un gaidāms, ka līdz otrdienai, 6.maijam, temperatūra pazemināsies līdz tikai aptuveni 15 grādiem.

Šīs vasaras vidus temperatūras apstākļos ir sastopami arī Sahāras putekļi no Ziemeļāfrikas. Šie putekļi aizēno debesis un liek saulei spīdēt pienaini caur putekļu plīvuru. Laikapstākļu parādība, ko izraisa putekļu vētru spēcīgie vēji Āfrikas ziemeļos, pēdējā laikā ir palielinājusies intensitāte. Putekļu daļiņas, kas ir virulentas augstumā līdz 10 kilometriem, noteiktos apstākļos var nokļūt līdz Ziemeļeiropai, ietekmējot temperatūras apstākļus un samazinot saules starojumu. Sahāras putekļi spēj veicināt mākoņu veidošanos, un ir zināms, ka tie rada neparedzamus laika apstākļus.

Sahāras putekļu izcelsme un sekas

Eiropā regulāri tiek novēroti Sahāras putekļi, kas varētu būt saistīti ar globālo sasilšanu un klimata izmaiņām. Tomēr Andreass Valters no Vācijas meteoroloģiskā dienesta nespēja atrast skaidru saistību starp klimata pārmaiņām un šīs parādības biežumu. Vēsturiski nosaukumi, piemēram, “asins lietus”, pierāda, ka Sahāras putekļi jau sen ir bijuši laikapstākļu parādības. Pašreizējie DWD un Karlsrūes Tehnoloģiju institūta izstrādātie prognožu modeļi ir ļoti svarīgi enerģētikas nozarei, jo tuksneša putekļi samazina saules enerģijas jaudu un tādējādi arī ietekmē elektrotīklu.

Austrijā un ārpus tās Sahāras putekļu notikumu pieaugums skaidri liecina, ka šādas dabas parādības nākotnē varētu notikt biežāk. Tas varētu ietekmēt ne tikai laika apstākļus, bet arī skarto reģionu ekoloģiskās un ekonomiskās struktūras. Ņemot vērā laikapstākļu izmaiņas tuvākajās dienās, prognozēm ir liela nozīme, lai sagatavotos turpmākajiem izaicinājumiem.

Straujās laikapstākļu izmaiņas vēlreiz parāda klimata sistēmas sarežģītību un dinamiku. Eksperti brīdina, ka šai ietekmei var būt arī ilgtermiņa ietekme uz vietējiem laikapstākļiem un klimatu, kas ir arvien vairāk meteoroloģisko pētījumu uzmanības centrā.

Lai iegūtu plašāku informāciju par šīm aizraujošajām laikapstākļu parādībām un to ietekmi, skatiet 5min un GEO un Ieteicams izmantot vietni Klimaschutz-MH.