25 gadus ilga Rīgas komiteja: saglabājiet atmiņu par noslepkavotajiem ebrejiem dzīviem!

25 gadus ilga Rīgas komiteja: saglabājiet atmiņu par noslepkavotajiem ebrejiem dzīviem!

Düsseldorf, Deutschland - 2025. gada 20. maijā, Vācijas Rīgas komitejas 25. gadadienā, tiks atgādināts, kas tika dibināts 2000. gada 23. maijā Berlīnē. Tas sākās ar mērķi saglabāt atmiņu vairāk nekā 25 000 ebreju pilsoņu, kuri tika deportēti uz Rīgu no 1941. līdz 1942. gadam un tur tika noslepkavoti. Mūsdienās komiteja pieder 80 pilsētām, un Vīne ir locekle kopš 2001. gada. Diseldorfa štata asambleja, kas notika 2023. gada 20. maijā, piedāvāja daudzas iespējas apgaismot komitejas attīstību un svinēt panāktajus panākumus, no kuriem daži arī bija iespējami dažādiem projektiem.

Viens no traģiskajiem stāsta aspektiem, kuru komiteja plāno, ir saistība ar vairāk nekā 26 000 Latvijas ebreju upuriem Rīgas geto. Tie tika noslepkavoti 1941. gada 30. novembrī par So -saucamo "Riga Blutsonntag" 1941. gada 30. novembrī un dienās pēc tam. Pirmais komitejas uzdevums bija cienīga apbedīšanas un piemiņas nodibināšana Bikernieki mežā, kas tika atklāts 2001. gada 30. novembrī, šo zvērību 60. gadadienā.

atmiņas kultūra un projekti

Komitejas līdzpriekšsēdētājs Stefans Dworaks uzsver, cik svarīgi ir vietējie pētījumi un konkrētās atsauces uz holokausta upuru piemiņu. Komiteja ir uzsākusi daudzus vietējos atmiņas projektus un veicina trīsstūrus un starpkultūru piemiņu. Regulāri apmeklējumi delegācijās un jauniešu grupās Rīgas piemiņas zīmēs ilustrē aktīvo vēstures pārbaudi un nepieciešamību tos paturēt prātā.

Šī gada pasākuma galvenā runātāja Diseldorfā ir Lorencs Hemikers, FAZ redaktors un grāmatas "Mans vectēvs, vainīgais" autors. Šajā kontekstā tika novērota arī Rīgas komitejas izstāde Diseldorfas štata parlamentā ar nosaukumu "Rīga: deportācijas noziegums Korte-Memory Culture". Šīs iniciatīvas parāda, kā komiteja joprojām ir apņēmusies ievērot atceres kultūru, un cenšas pārliecināt sabiedrību pārdomāt savu pagātni.

piemiņas sociālā nozīme

Holokausta un atmiņas pārbaude ir sarežģīti sociālie procesi, kas saistīti ar visām sociālajām klasēm. Dažādi piemiņas veidi, piemēram, piemiņas notikumi un īpašu upurēšanas grupu atcerēšanās, atspoguļo sociālo sarunu procesus. 27. janvāris kā likumīga piemiņas diena nacionāls sociālisma upuriem ir piemērs tam, kā šādas iniciatīvas ir noenkurotas un aktīva līdzdalība sabiedrībā.

Paliek aktuāls izaicinājums aizsargāt zināšanas par nacionālsociālisma noziegumiem. Izrādās, ka deficīts pastāv, zinot šo stāstu, un sabiedrībā vienmēr ir antisemītiski paziņojumi un izturēšanās. Šajā kontekstā digitalizācija tiek uzskatīta par iespēju radīt novatoriskus piemiņas formātus, taču tas nevar aizstāt personīgās tikšanās ar mūsdienu lieciniekiem.

Vācijas Rīgas komiteja cenšas saglabāt atmiņu dzīvu, izmantojot dažādus projektus un atklātu dialogu, lai saglabātu atmiņu un pastāvīgu piemiņas nozīmi. Piemiņas zīmju būvniecība un kopšana, kā arī jauniešu iekļaušana ir galvenie aspekti, kurus nākotnē turpinās turpināt.

Papildinformāciju var atrast vietnē ots , bpb .