Pasaulē vistālāk uz ziemeļiem esošajai lidostai ir kūstošs skrejceļš

Pasaulē vistālāk uz ziemeļiem esošajai lidostai ir kūstošs skrejceļš

Aizsalušie Arktikas plašumi arvien vairāk kļūst par vienu no pieprasītākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē. Prezidenta Donalda Trampa interese par Grenlandes iegādi, kā arī Krievijas un Ķīnas pieaugošā interese attīstīt jūras ceļus gar Sibīrijas ziemeļu piekrasti šos attālos reģionus izvirza uzmanības centrā.

Piedzīvojumu uzplaukums

Taču Arktikas jaunā popularitāte nav saistīta tikai ar ģeopolitiskiem jautājumiem. Galamērķos gar polāro loku no Aļaskas līdz Lapzemei ​​ir rekordliels apmeklētāju skaits, jo piedzīvojumu meklētāji meklē aizraušanos, izpētot mūsu planētas ekstrēmākās robežas.

Zviedrijas jaunuzņēmums ar nosaukumu OceanSky Cruises pat plāno greznus dirižabļu ceļojumus uz ģeogrāfisko Ziemeļpolu, lai gan oficiāls palaišanas datums vēl nav noteikts.

Svalbāra: vistālāk uz ziemeļiem esošā lidosta pasaulē

Lai gan mūsu planētas virsotne var palikt vidusmēra ceļotājam nesasniedzama ilgu laiku, ir aviosabiedrības, kas tuvojas pārsteidzoši tuvu. Svalbāras lidosta Norvēģijas Svalbāras arhipelāgā ir vistālāk uz ziemeļiem esošā lidosta pasaulē ar regulāriem komerciāliem reisiem. Divas aviosabiedrības, SAS un Norwegian, visu gadu lido starp lidostu Longjērbīnē, kas ir galvenā salu apdzīvotā vieta, un kontinentālo Norvēģiju, kas atrodas vairāk nekā 800 kilometrus uz dienvidiem.

Lidosta regulāri saņem arī čarterreisus un privātās lidmašīnas, tāpēc aizraujoša ir tās unikālā ģeogrāfiskā atrašanās vieta.

Svarīgs savienojums trauslā reģionā

Arktika ir viens no ekoloģiski trauslākajiem reģioniem pasaulē, un Svalbāras lidostas komanda jau ir pirmo reizi sajutusi klimata pārmaiņu ietekmi. Kad septiņdesmito gadu sākumā tika uzbūvēts 2300 metrus garais skrejceļš, neviens negaidīja, ka mūžīgā sasaluma slānis, uz kura tas tika uzbūvēts, sāks kust. Tomēr tieši tā arī tagad notiek.

Mūžīgais sasalums ir definēts kā zeme, kas ir sasalusi vismaz divus gadus. Mūžīgā sasaluma sasilšana un kušana kļūst par būtisku Svalbāras problēmu, kā rezultātā nestabilitāte un iegrimšana ietekmē ēkas un infrastruktūru, kā arī palielina zemes nogruvumu un lavīnu risku.

"Vasaras mēnešos mums katru dienu rūpīgi jāpārbauda skrejceļš, jo zeme jebkurā brīdī var sabrukt. Tas ir izaicinājums, kas laika gaitā tikai pasliktināsies," telefonsarunā ar CNN sacīja lidostas vadītāja Ragnhilda Kommisrūda.

Atkarība no oglēm

Ir grūti pārvērtēt, cik šī lidlauka nozīme ir Svalbāras aptuveni 2500 iedzīvotājiem. Ja lidosta tiktu slēgta, lielākā daļa to būtiskāko krājumu būtu jāpiegādā ar kuģi, kas varētu nozīmēt līdz pat divām dienām ceļojumu katrā virzienā. "Mums šeit lidostā vienmēr ir papildu personāls un materiāli, jo, ja kaut kas saplīst, mums tas ir jāspēj salabot pašiem, bez ārējas palīdzības," skaidro Kommisruds.

Elektrības ražošana Svalbārā jau sen ir bijusi jutīga problēma. Vietējā sabiedrība ir ļoti ieinteresēta globālās sasilšanas novēršanā un arhipelāga neskartās dabas saglabāšanā. Tomēr vēl nesen liela daļa vietējās ekonomikas balstījās gandrīz tikai uz oglēm.

Neskatoties uz attālumu, Svalbāra ir apveltīta ar bagātīgām ogļu atradnēm blakus dziļiem, neaizsalstošiem fjordiem, padarot reģionu piemērotu ieguvei. Saskaņā ar 1920. gada Svalbāras līgumu, ko parakstīja valstis, tostarp ASV, Japāna un daudzas ES valstis, Norvēģijai ir suverenitāte pār salām, taču arī citām līguma pusēm ir tiesības tajās attīstīt saimniecisko darbību.

Pēdējo desmit gadu laikā Norvēģijas pārvaldītās raktuves ir pakāpeniski pārtraukušas ražošanu. Sveagruva, viena no lielākajām un produktīvākajām raktuvēm Svalbārā, tika slēgta 2020. gadā, un teritorija tika renaturalizēta. Saskaņā ar ziņojumiem Krievijas pārvaldītā ogļu spēkstacija Barencburgā, salas otrajā lielākajā apdzīvotajā vietā, joprojām ir atvērta, taču paredzams, ka tā samazināsies.

Pāreja uz atjaunojamo enerģiju

Tā kā ogles vairs nav, Svalbāra tūrismu ir pārvērtusi par savu galveno saimniecisko darbību. "Svalbāra agrāk bija ārkārtīgi tūristu galamērķis, kas bija paredzēts piedzīvojumu kārkākajiem ceļotājiem. Tas joprojām ir salīdzinoši īpašs, taču mēs kļūstam arvien populārāki," saka Ronijs Brunvols, Visit Svalbard, asociācijas, kas pārstāv vairāk nekā 70 privātus ar tūrismu saistītus uzņēmumus, izpilddirektors.

Vasara tradicionāli ir bijusi pīķa sezona, un vairākas kruīzu kuģu kompānijas piedāvā ekspedīcijas uz šo reģionu. Tomēr šī sezona tiek pagarināta, jo vairāk cilvēku apmeklē Svalbāru ziemā, lai baudītu ziemeļblāzmu, kā arī agrā pavasarī, kad dienas kļūst garākas, bet joprojām ir iespējamas tādas aktivitātes brīvā dabā kā suņu kamanas un sniega motocikli.

Tomēr Touring Svalbard ir daži svarīgi brīdinājumi. Brunvolls brīdina par realitāti uz vietas un to, kāpēc apmeklētājiem nevajadzētu atstāt pilsētu bez gida. "Ir ļoti reāla iespēja sastapt polārlāci. Arī laikapstākļi var mainīties ļoti strauji. Tas var būt brutāli. Un, ja kaut kas tomēr notiks, neceriet, ka lielākajā daļā vietu būs mobilais signāls. Ir jābūt gatavam un jāzina, ko darāt."

Masu tūrisma briesmas joprojām ir uz katra lūpām. Naktsmītņu skaits Svalbārā ir ierobežots līdz 500 numuriem, un paredzams, ka tas saglabāsies arī tuvākajā nākotnē. Tūrisms var būt Svalbāras jaunā "ogle", taču gan tūrisma nozare, gan varas iestādes, šķiet, apzinās savu pienākumu aizsargāt neskarto tuksnesi, kas padara šīs salas par aizraujošu vietu.