Pasaules ziemeļu lidostā ir kūstošs skrejceļš

Pasaules ziemeļu lidostā ir kūstošs skrejceļš

Saldētie Arktikas plašumi arvien vairāk attīstās par vienu no vispieprasītākajiem ceļojuma galamērķiem pasaulē. Prezidenta Donalda Trumpa interese par Grenlandes iegādi, kā arī pieaugošo Krievijas un Ķīnas interesi, attīstot jūras maršrutus gar Sibīrijas ziemeļu krastu, šos attālos reģionus nonāk uzmanības centrā.

Piedzīvojumu slāpju pieaugums

Bet jaunatklātā Arktikas popularitāte nav saistīta tikai ar ģeopolitiskiem jautājumiem. Ceļojumu galamērķi gar Arktikas loku no Aļaskas līdz Lapland, ierakstu apmeklētāju skaits, savukārt piedzīvojumu ceļotāji meklē aizraušanos, lai izpētītu mūsu planētas ekstrēmākās robežas.

Zviedrijas startup ar nosaukumu Oceansky Cruises pat plāno greznus braucienus ar dirižabļiem uz ģeogrāfisko Ziemeļpolu, pat ja oficiālais sākuma datums vēl nav izveidots.

Svalbards: ziemeļu ziemeļu lidosta pasaulē

Kaut arī mūsu planētas samits var palikt nesasniedzams vidējam ceļotājam ilgu laiku, ir aviosabiedrības, kas ir pārsteidzoši tuvu. Svalbarda lidosta Norvēģijas arhipelāga Svalbardā ir ziemeļu lidosta pasaulē ar regulāriem komerciāliem lidojumiem. Divas aviosabiedrības - SAS un norvēģi - visu gadu lido starp lidostu Longyearbyen, galveno apmetni salās un Norvēģijas cietzemi, kas ir vairāk nekā 800 kilometru uz dienvidiem.

Lidosta arī regulāri saņem čartera lidojumus un privātās reaktīvās lidmašīnas, tāpēc aizraujoša ir tās unikālā ģeogrāfiskā atrašanās vieta.

Svarīgs savienojums trauslā reģionā

Arktika ir viens no videi draudzīgākajiem reģioniem pasaulē, un Svalbarda lidostas komanda jau ir saņēmusi pirmo klimata pārmaiņu seku garšu. Kad 1970. gadu sākumā tika uzcelts 2300 metru garais skrejceļš, neviens negaidīja, ka mūžīgais sasalums slānis, uz kura tas tika uzcelts, izkausēt. Bet tieši tas notiek tagad.

mūžīgā sasalums tiek definēts kā grīda, kas paliek sasaldēta vismaz divus gadus. Perma sasaluma sildīšana un kausēšana kļūst par nozīmīgu problēmu Svalbardam, jo ​​iegūtā nestabilitāte un iestatījumi pasliktina ēkas un infrastruktūru un palielina zemes nogruvumu un lavīnu risku.

"Vasaras mēnešos mums katru dienu rūpīgi jāpārbauda skrejceļš, jo augsne varētu atlaist jebkurā laikā. Tas ir izaicinājums, kuru mēs tikai laika gaitā sagaidām," ziņo Ragnhild Kommisrud, lidostas vadītājs, veicot telefona zvanu ar CNN.

Atkarība no oglēm

Ir grūti pārvērtēt, cik svarīgs šis skrejceļš ir aptuveni 2500 Svalbarda iedzīvotājiem. Ja lidosta būtu slēgta, lielākā daļa viņu būtisko krājumu būtu jānogādā ar kuģi, kas var nozīmēt ceļojumu līdz divām dienām jebkurā virzienā. "Mums vienmēr ir papildu personāls un materiāls šeit, lidostā, jo, ja kaut kas sabojājas, mums pašiem ir jāspēj to salabot bez ārējas palīdzības," skaidro Kommisruds.

Elektrības ģenerēšana jau sen ir jutīga tēma par Svalbardu. Vietējā sabiedrība ir ļoti ieinteresēta novērst globālo sasilšanu un arhipelāga neskarta rakstura saglabāšanu. Tomēr vēl nesen liela daļa vietējās ekonomikas gandrīz pilnībā balstījās uz oglēm.

Neskatoties uz viņas attālināti, Svalbards ir aprīkots ar bagātīgām ogļu atradnēm, kas atrodas tieši blakus dziļiem, bez ledus, kas padara reģionu piemērotu sadalīšanai. Saskaņā ar 1920. gada Svalbarda līgumu, kuru parakstīja tādas valstis kā ASV, Japāna un daudzās ES valstīs, Norvēģijā ir suverenitāte pār salām, bet arī citiem līgumslēdzēju partneriem ir tiesības tur attīstīt ekonomiskas darbības.

Pēdējo desmit gadu laikā Norvēģijas raktuves ir pakāpeniski nolīgušas. Sveagruva, viena no lielākajām un produktīvākajām mīnām Svalbardā, tika slēgta 2020. gadā, un teritorija tika renaturēta. Krievijas ogļu aizpildīta spēkstacija Barentsburgā, kas ir otrā lielākā salas apmetne, joprojām ir atvērta, bet tai vajadzētu samazināt ražošanu saskaņā ar ziņojumiem.

Pārmaiņas uz atjaunojamo enerģiju

Tā kā ogles lielā mērā ir pazudušas, Svalbards ir padarījis tūrismu par galveno ekonomisko darbību. "Svalbards kādreiz bija ārkārtīgi tūrisma mērķis, kura mērķis bija visnopietnākie ceļotāji. Tas joprojām ir salīdzinoši īpašs, taču mēs kļūstam arvien galvenie," saka Ronijs Brunvolls, Visit Svalbard izpilddirektors, asociācija, kas pārstāv vairāk nekā 70 privāto tūrisma uzņēmumus.

Vasara tradicionāli bija galvenā sezona, kurā vairākas kruīza kuģniecības kompānijas piedāvā ekspedīcijas uz reģionu. Tomēr šī sezona tiek pagarināta, jo arvien vairāk cilvēku ziemā apmeklē Svalbardu, lai baudītu ziemeļblāzmu, kā arī agrā pavasarī, kad dienas ir garākas un joprojām ir iespējamas aktivitātes ārpus telpām, piemēram, suņu ragavām un sniega motociklu ekskursijas.

Tomēr tūrisma Svalbard ir rezervēts ar dažiem svarīgiem. Brunierts brīdina par realitāti uz vietas un kāpēc apmeklētājiem nevajadzētu pamest pilsētu bez ceļveža. "Pastāv ļoti reāla iespēja satikties ar polārlāci. Turklāt laika apstākļi var mainīties ļoti pēkšņi. Tas var būt brutāls. Un, ja kaut kas notiek, negaidiet, ka lielākajā daļā vietu jums būs mobilais signāls. Jums jābūt gatavam un jāzina, ko jūs darāt."

Masu tūrisma briesmas joprojām ir uz visiem lūpām. Naktsmītņu skaits Svalbardā bija ierobežots līdz 500 istabām, un paredzams, ka pārskatāmā nākotnē tā paliks. Turismus var būt jaunā Svalbarda “ogles”, taču gan tūrisma nozare, gan varas iestādes, šķiet, apzinās savu atbildību aizsargāt neskarto tuksnesi, kas padara šīs salas par aizraujošu vietu.