Orf-Blue puse: likuma pārkāpumi rada plašsaziņas līdzekļu nepatikšanas!
Orf-Blue puse: likuma pārkāpumi rada plašsaziņas līdzekļu nepatikšanas!
Österreich - ORF saskaras ar pašreizējiem apgalvojumiem par masveida ORF likuma pārkāpumu izdarīšanu uz tā saukto "zilo pusi" (ORF.AT). Kā OTS , tiesību regulējumi nodrošina iknedēļas ierobežojumu 350 ieguldījumu un limitāciju. Šie noteikumi ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka sabiedrisko pakalpojumu apraide neiejaucas konkursā ar privātiem plašsaziņas līdzekļu mājām.
Augšējā austriešu ziņas skaitā parādīja, ka 2023. gada martā tika publicēti 522 ziņojumi - ievērojami vairāk nekā atļautie 350. Turklāt teksta garums tiek uztverts kā pārmērīgs, kas noved pie intensīvām debatēm par juridisko prasību ievērošanu. Henrike Brandstötter no Neos situāciju dēvēja par "skaidru pārkāptu likumu".
Sabiedrības reakcijas un kritika
Kritika nāk ne tikai no politiskajām partijām, bet arī no plašsaziņas līdzekļu ekspertiem. Plašsaziņas līdzekļu konsultants Pīters Plaikners ir uzsvēris, ka tas ir problemātiski, ja publiska raidorganizācija pārkāpj likumu. ORF priekšsēdētājs Lothar Lockl ir zinājis sevi ievērot ORF likumā, bet nevar izteikt atzinumu par īpašajiem apgalvojumiem. ORF fonda padomes locekle Katharina Hofer sacīja, ka viņas izbrīns par pārkāpumiem un sacīja, ka šī tēma vēl nav skaidri ārstēta Pilnvarnieku padomē.
Austrijas laikrakstu asociācija (Vöz) kritizēja, ka ORF nodrošina bezmaksas informāciju ar lielām redakcijas komandām, savukārt citas plašsaziņas līdzekļu mājas ir atkarīgas no digitālajiem abonementiem un algas sienām. Džeralds Grünbergers, Vöz rīkotājdirektors, ORF ir skaidri norādījis, ka teksti "zilajā pusē" ir pārāk gari un ir nepieciešama pārskatīšana.
Argumenti par un pret OR likumu izmaiņām
Debates par ORF nākotni tiek veiktas, ņemot vērā jaunākā konstitucionālās tiesas lēmuma par ĢIS maksu. As oe1 , interneta lietotājiem līdz šim nav jāmaksā nekādas maksas. Tas tika klasificēts kā antikonstitucionāls, un likumdevējam ir laiks atrast jaunu regulu līdz 2023. gada beigām. Mediju zinātnieks Josefs Trappels uzskata, ka budžeta nodoklis tiek samazināts, savukārt plašsaziņas līdzekļu ministre Sūzena Raaba pārbauda dažādus modeļus, bet noraidīja budžetu.
Zaļie un NEO atbalsta šo budžeta nodokli, savukārt FPö ierosina atalgojuma vai abonēšanas modeli. ORF ģenerāldirektors Rolands Veidars noraida abonēšanas modeli un cer pēc iespējas ātrāk. Viņš norāda uz iespējamiem maksas zaudējumiem straumēšanas pieauguma dēļ.
Rezumējot, to var apspriest par to, kā būtu jāprojektē ORF juridiskā situācija un kā tā ieviešana ietekmē plašsaziņas līdzekļu tirgu. Pastāvīgie strīdi liecina, ka pieminētajai plašsaziņas līdzekļu politikai joprojām ir daudz izaicinājumu un ka ir nepieciešama jauna stratēģiska orientācija. Steidzama nepieciešamība pēc reformām plašsaziņas līdzekļu nozarē joprojām ir galvenā tēma politiskajās debatēs, kā arī Bundestag .Details | |
---|---|
Ort | Österreich |
Quellen |
Kommentare (0)