Birokrātija kā izaugsmes bremze: uzņēmēji pieprasa ātras reformas!

Birokrātija kā izaugsmes bremze: uzņēmēji pieprasa ātras reformas!

Österreich - Austrijas ekonomika šobrīd saskaras ar nopietnām problēmām, kuras pastiprina pieaugošā birokrātija. Saskaņā ar rūpnieciskā asociācija Uzņēmumi izdod vidējo 2,5% no to pārdošanas apjomiem attiecībā uz Bureucratic Regulation. Šīs asociācijas prezidents Georgs Knils uzsver, ka pārpilnā birokrātija ne tikai ietekmē uzņēmumus, bet arī steidzami ir nepieciešama rīcība.

Pēdējo desmit gadu laikā ES regulējums ir dubultojies un veicina uzņēmumu slogu. Paredzētās birokrātijas izmaksas Austrijā ir līdz 15 miljardiem eiro gadā, kas atbilst 3,8% no IKP. Šīs milzīgās izmaksas kavē ieguldījumus pētniecībā, izaugsmē un jaunu darba vietu radīšanā.

Reljefa ieteikumi

Lai neitralizētu šo negatīvo attīstību, rūpniecības asociācija ierosina dažādus pasākumus birokrātijas mazināšanai. Tie ietver:

• Bilances izveidošanas vienkāršošana, izvairoties no dubultiem skaidrojumiem saskaņā ar nacionālajām un starptautiskajām vadlīnijām.
• Darbinieku mobilitātes samazināšana, īpaši attiecībā uz algu rēķiniem un dubultā laika ierakstīšanu.
• Minimālā ķermeņa nodokļa atcelšana, ko lielā mērā uzskata par nelielu nodokli.
• Tā sauktā zelta pārklājuma izbeigšana, kas noved pie ES noteikumu pārpildīšanas.

Turklāt nepieciešamība padarīt izglītības iestādes efektīvāku. Tas ietver izglītības direktoru optimizāciju un nevajadzīgu administratīvo darbību gleznošanu. Tas varētu palīdzēt ievērojami samazināt birokrātijas centienus šajā jomā.

ES iniciatīvas, lai stiprinātu konkurētspēju

Eiropas līmenī ES komisija, kuru vada Ursula fon der Leyen, plāno stiprināt konkurētspēju kā jaunā likumdošanas perioda galvenā problēma. Janusa vidū ir plānota “konkurētspējas kompasa” prezentācija, kas aptver inovāciju veicināšanas jomas, stratēģisko atkarību samazināšanu un vienošanās par dekarbonizāciju ar konkurētspēju. Tomēr joprojām nav skaidrs, vai šī koncepcija faktiski radīs jaunus impulsus vai tikai atjauninās esošās politikas.

Turklāt februāra beigās jāpublicē “tīra rūpniecības darījuma” stratēģija. Cita starpā šī stratēģija ietver rīcības plānus, lai uzlabotu atrašanās vietas faktorus, ieskaitot automobiļu un ķīmisko rūpniecību, kā arī dekarbonizāciju. Visaptverošs tiesību akts, lai samazinātu administratīvos izdevumus, varētu nopietni risināt birokrātijas samazinājumu, ko prasa ES dalībvalstis.

Saskaņā ar aptauju IHK uzņēmuma barometrā par Eiropas vēlēšanām 2024. gadā 95% respondentu uzskata birokrātijas samazināšanos par galveno prioritāti. Plānota arī turpmāka iniciatīva, ieskaitot jaunu iekšējā tirgus stratēģiju 2025. gada jūnijā un likumu, lai 2026. gadā stiprinātu aprites ekonomiku. Ir cerība, ka šie pasākumi veicinās Vācijas ekonomikas konkurētspēju, ja vien tie pārsniedz tikai nodomu deklarācijas.