Austrija saskaras ar finanšu krīzi: plānotie 1,1 miljarda eiro ietaupījumi!

Austrija saskaras ar finanšu krīzi: plānotie 1,1 miljarda eiro ietaupījumi!

Österreich - Finanšu situācija Austrijā tiek novērtēta kā "rūgta nopietna". Neo štata sekretārs Josefs Šellhorns nesen uzsvēra budžeta atjaunošanas pasākumu paketes steidzamību. Īpaši ievērības cienīgs ir tas, ka valstis un pašvaldības vairāk jājautā kasei. Lai uzlabotu situāciju, Šellhorns plāno sarunas ar valsts pārstāvjiem par palielinātu ieguldījumu budžeta konsolidācijā.

Šajā kontekstā Šellhorns atklāja, ka lielo reformu laiks ir nogatavojies. Viņa kolēģis, Vilfrīda Haslauera priekšsēdētājs ÖVP, ir paziņojis par ilgākiem risinājumiem, bet brīdina par īstermiņa taupības pasākumiem, kurus reģioni varētu būt ļoti apgrūtināti. Viņš uzsver valstu un pašvaldību izšķirošo lomu tādās jomās kā izglītība, drošība, aprūpe un infrastruktūra.

Budžeta izaicinājumi

Gaidāmā valdība saskaras ar galvenajām problēmām, ņemot vērā lielu budžeta deficītu. Austrijai ir jāatjauno savs budžets 2025. gadā, lai izpildītu ES prasības. Tam trūkst līdz trim miljardiem eiro. Finanšu ministrija ir labojusi jauno parādu par kārtējo gadu līdz 3,3 procentiem, nevis 2,9 procentiem iepriekš pieņemtā. Šī novirze 0,4 procentos atbilst aptuveni diviem miljardiem eiro.

Pētniecības institūtu Wifo un IHS arī sagaida augstu parādu līmeni 2025. gadam. Tas varētu ierobežot valdības iespēju īstenot nepieciešamās reformas un vienlaikus saglabāt vispārējas intereses. Federālās valdības neto finansēšanas prasība bija 15,4 miljardi eiro no 2024. gada janvāra, savukārt izņemšana ir palielinājusies par 13,1 procentu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Ietekme uz budžeta attīstību

Izdevumu attīstību ietekmē dažādi faktori, ieskaitot pieaugošos pensijas izdevumus, jauno finanšu izlīdzināšanu un augstākus personāla izdevumus. Tajā pašā laikā ienākumi no tirdzniecības nodokļa un nodokļiem nekustamā īpašuma nozarē ir vāji. Vēl viena satraucoša tendence ir budžeta attīstības pasliktināšanās kopš 2023. gada rudens, kas ir saistīts ar ekonomiskās situācijas vispārēju pasliktināšanos un krīzes pasākumu pagarināšanu.

Tiek lēsts, ka valsts parāda likme ir 79,3 procenti no IKP 2024. gadam, kas ir saistīts ar augstāku jauno parādu un mazāku prognozēto IKP pieaugumu. Ņemot vērā šo sarežģīto scenāriju, valdībai tiek lūgts pārbaudīt gan ietaupījumus, gan strukturālās reformas, lai nodrošinātu valsts finansu ilgtspēju.

Sīkāka informācija par precīzu 1,1 miljarda eiro sadalījumu dažādos departamentos tiks parādīta tuvākajās dienās.

Lai iegūtu papildinformāciju par šīm tēmām, varat ziņot par ziņojumiem par krone , derstandd un Parlament.gv.