Marinai Lepēnai piespriests cietumsods un aicinājums uz protestiem!

Marinai Lepēnai piespriests cietumsods un aicinājums uz protestiem!

Bijušajai labējā spārna partijas Rassemblement National (RN) līderei Marinai Lepēnai 2025. gada 1. aprīlī bija jāpieņem revolucionārs, lai arī strīdīgs spriedums. Tiesnese Benedikte de Pertuisa paziņoja, ka Lepēna ir piesavinājusies vairāk nekā četrus miljonus eiro ES fondu līdzekļu, kā rezultātā tika piespriests četru gadu cietumsods. No tiem divi gadi atrodas pārbaudes laikā, bet divi – mājas arestā. Turklāt Lepēnai jāsamaksā 100 000 eiro sods un viņa vairs nevar ieņemt valsts amatus. Sākotnējā reakcijā Lepēna paziņoja, ka pārsūdzēs, jo uzskata, ka spriedums ir politiski motivēts.

Lēmums izraisīja ievērojamus viļņus un mobilizēja valsts mēroga protestus, ko vadīja partijas līderis Džordans Bardella. Bardella savā runā uzsvēra, ka francūžiem ir jābūt sašutušiem par šo spriedumu, un aicināja savus atbalstītājus uz demonstrāciju. Kasācijas tiesas prokurors Remijs Heics aizstāvēja sprieduma tiesisko integritāti, savukārt tiesas priekšsēdētājs draudu dēļ kopš tā laika atrodas policijas aizsardzībā.

Politiskās reakcijas un solidaritāte

Reakcijas uz spriedumu ir dažādas un nāk gan no Vācijas, gan starptautiskā politiskā spektra. Konservatīvais deputāts Ēriks Sioti spriedumu nosauca par "necienīgu tiesu sazvērestību". Arī kreiso populistu partijas La France insoumise līderis Žans Liks Melenšons aicina rīkot referendumu par atlaišanu. Lepēna pat saņem atbalstu no augstākajiem līmeņiem: Itālijas vicepremjers Matteo Salvīni un Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pauž solidaritāti ar labējo populistu līderi.

Starptautiskajā kontekstā ASV valdība šo situāciju vērtē kā satraucošu, savukārt Donalds Tramps velk paralēles ar savām juridiskajām cīņām. Kremlis arī pauda bažas par demokrātisko normu pārkāpumiem Eiropā, taču spriedumu raksturoja kā Francijas iekšējo lietu.

Lepēnas starptautiskie sakari

Marinas Lepēnas tēvam Žanam Marī Lepēnam jau bija vēsturiskas saites ar Krieviju, sākot no 1968. gada, kad viņš sagaidīja krievu nacionālistu gleznotāju Iļju Glazunovu. Šo tradīciju turpina Marine Lepēna, kura popularizē prokrievisku politiku un 2017. gadā tikās ar Vladimiru Putinu, lai iegūtu starptautisku atzinību. Šīs franču labējās attiecības ar Krieviju ir ne tikai politiskas, bet arī finansiālas: Lepēna saņēma 9 miljonu eiro aizdevumu no Krievijas savai 2017. gada prezidenta vēlēšanu kampaņai, bet Žans Marī Lepēna saņēma 2 miljonus eiro no Kipras uzņēmuma, kas, iespējams, bija saistīts ar bijušo VDK aģentu.

Vēsturiskās un ideoloģiskās saiknes starp Rassemblement National un Krieviju ir dziļi iesakņojušās un atspoguļotas kopīgās vērtībās, piemēram, uzsvarā uz politisko un kultūras suverenitāti un pretošanos globalizācijai. Šis savstarpējais atbalsts varētu būt izdevīgs Krievijai, jo atbalsts Maskavai Eiropā samazinās.

Lepēnas notiesāšana un tai sekojošie protesti piesaista uzmanību ne tikai Francijā, bet arī visā Eiropā. Tie izvirza fundamentālus jautājumus par demokrātiju, jurisprudenci un draudiem politiskajai daudzveidībai. Politiskajai attīstībai Francijā var būt tālejošas sekas gan pašai valstij, gan Eiropas labējām pusēm kopumā.