Gabona izvēlas jaunu prezidentu: Oligui Nguema ceļā uz varas maiņu!

Gabona izvēlas jaunu prezidentu: Oligui Nguema ceļā uz varas maiņu!

Libreville, Gabun - 2025. gada 12. aprīlī Gabonas pilsoņi gandrīz pusotru gadus pēc 2023. gada augusta militārā apvērsuma izvēlējās jaunu prezidentu. Toreizī apvērsumu vadīja Brice Oligui Nguema, kurš nometa savu brālēnu, ilgstoši prezidents Ali Bongo. Oligui tiek uzskatīts par daudzsološāko kandidātu un vēlēšanas raksturoja kā "caurspīdīgas" un "mierīgas", vienlaikus novēlot labāko kandidātu viņu panākumiem. Tomēr viedokļi par viņa kandidatūru ir divdomīgi.

Vēlēšanas uz urnu atveda 920 000 vēlētāju, vēlētāju aktivitāte bija 87 procenti, liecina Iekšlietu ministrijas dati. Jau braucot uz vēlēšanām, Oligui bija pamanījis savu dominējošo stāvokli vēlēšanu kampaņā: pretinieku plakāti gandrīz nebija redzami galvaspilsētā Librevilā. Viņa vissvarīgākais izaicinātājs ir bijušais premjerministrs Alains Klods Bilijs ---- B-NZE, kurš konkurē ar septiņiem citiem vīriešiem un sievieti ap prezidenta amatu.

Ceļš uz prezidenta biroju

Oligui Nguema, kurš ir pazīstams arī kā jaunais Gabonais štata spēcīgais cilvēks, ir bijusi ilga militārā karjera. Viņš bija aizsarga Républicaine komandieris, kurš ir atbildīgs par prezidenta drošību, un tika apmācīts Karaliskajā militārajā akadēmijā Meknès, Marokā. 2018. gadā viņš tika iecelts par Gabonu un pārņēma Garde Républicaine slepenā dienesta vadību. Dažas spekulācijas norāda, ka viņam var būt kopīga atbildība par apvērsumu, jo viņa transports prezidenta pilī notika neilgi pēc publiskiem paziņojumiem par vēlēšanu rezultātiem, kurus Ali Bongo noraidīja par uzvarētāju.

izaicinājumi, ar kuriem saskaras Gabuns, ir milzīgi. Neskatoties uz bagātīgajām izejvielām, aptuveni 2,5 miljoni gaboneru lielākoties dzīvo nabadzībā. Gandrīz 40 procenti jauniešu ir bez darba, un valsts cīnās ar infrastruktūras defektiem un regulāru spēka kļūmi. Daudziem pilsoņiem varētu būt cerība, ka vēlēšanas radīs jaunu sākumu un korupciju, par kuru Bongo un viņa ģimene tika kritizēti viņu valdīšanas laikā.

Politiskais konteksts un starptautiskā reakcija

Militārās varas pārņemšana Āfrikā pēdējos gados ir palielinājusies. Kopš 2020. gada ir bijušas deviņas nozīmīgas putšes, īpaši bijušajās Francijas kolonijās. Šīs norises ANO ģenerālsekretārs António Guterres raksturoja kā "apvērsumu epidēmiju". Aptaujās 20 Āfrikas valstīs 54 procenti respondentu izteica atbalstu militārām iejaukšanās gadījumiem, ja ievēlētas valdības ļaunprātīgi izmanto varu. Šī neapmierinātība ar politisko eliti ir radījusi tādu vidi, kurā putšisti uzskata, ka viņi var rīkoties nesodīti.

Gabuna vēlēšanām varētu būt izšķiroša nozīme valsts turpmākajā politiskajā stabilitātē un to, kā tās tiek uztvertas starptautiskā mērogā. Vēlēšanu novērotāji no ES un citām organizācijām atrodas uz vietas, lai uzraudzītu balsojumu. Atliek redzēt, kā vēlēšanu rezultāti, kas ir sagaidīti 2025. gada 14. aprīlī, ietekmēs politisko ainavu Gabonā. Jaunā konstitūcija paredz septiņu gadu prezidenta termiņu, kuru var pagarināt vienreiz, kas rada bažas, ka Oligui Nguema varētu mēģināt nodrošināt varu ilgtermiņā.

Kopumā Gabona saskaras ar izaicinājumu izpildīt iedzīvotāju cerības un vienlaikus izveidot caurspīdīgu politisko kultūru, savukārt valsts vēlas atbrīvoties no korupcijas ēnām, kas saistītas ar valdībām.