Brīvie brīdinājumi: ES stratēģija apdraud Austrijas suverenitāti!

Brīvie brīdinājumi: ES stratēģija apdraud Austrijas suverenitāti!

Österreich - 2025. gada 27. martā ES komisija iepazīstināja ar "ES sagatavotības savienības stratēģiju", kas tika izstrādāta Eiropā, reaģējot uz sarežģītajiem, pārrobežu draudiem. Tādi kritiķi kā Haralds Vilimskis, Eiropas Parlamenta brīvības delegācijas vadītājs, pauž bažas par šīs stratēģijas sekām. Vilimskis apsūdz ES, lai izmantotu šo natioal prasmju iniciatīvu no dalībvalstīm un iejaukties jutīgajās jomās. Jo īpaši viņš to uzskata par bīstamu Austrijas nacionālajai suverenitātei un neitralitātei, jo viņš ir pārliecināts, ka ES krīzes izmanto kā attaisnojumu, lai paplašinātu savu varu.

Saskaņā ar bijušā Somijas prezidenta Sauli Niinistö ziņojumu, kurš tika iesniegts 2024. gada oktobrī, tiek uzsvērta steidzamība, lai stiprinātu Eiropas vēlmi krīzi un aizsardzību. Tas īpaši notiek saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Stratēģija paredz, ka tiek pastiprinātas uz priekšu vērstas un paredzētas prasmes, kā arī jaunu draudu ārstēšana ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodoldrošības jomā. Turklāt jāizstrādā pasākumi, lai atbalstītu populāros medicīniskos pretpasākumus pret veselības draudiem.

ES un GSVP

Vilimskis ne tikai kritizē iesniegto stratēģiju, bet arī to, ka ES pagātnē nav aktīvi strādājusi pie krīzes novēršanas, bet gan apstiprinājusi konfliktu eskalāciju, piemēram, karu Ukrainā. Savā apgalvojumā ES viņš aicina atgriezties pie sākotnējā mandāta, miera, drošības un sadarbības. Viņam de -esckalācija un diplomātija ir atslēga, lai saglabātu dalībvalstu suverenitāti un neatkarību.

Šīs debašu kontekstu var apsvērt arī kopējās drošības un aizsardzības politikas (GSVP) ietvaros, kas ir daļa no ES kopējās ārvalstu un drošības politikas (GASP). Šīs politikas mērķis ir attīstīt Eiropas drošības un aizsardzības kultūru, un tā ir ievērojami attīstījusies kopš Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gada februārī. GSVP saskaņā ar Lisabonas (2009) līguma fiksēto juridisko pamatu ļāva ES stiprināt tās aizsardzības un drošības struktūru.

GSVP nodrošina arī ciešu sadarbību ar starptautiskiem partneriem, ieskaitot NATO. Attiecībā uz militāriem un ne-militāriem draudiem 2023. gada pārskats par GSVP uzsver nepieciešamību pēc visaptverošas sagatavošanās visdažādākajām problēmām, piemēram, dezinformāciju, kiberuzbrukumiem un ekonomiskiem spiediena līdzekļiem. Šie draudi uzsver jaunās stratēģijas nozīmi un nepieciešamību turpināt attīstīt ES aizsardzības prasmes.

perspektīvas un nākotnes pasākumi

2025. gada darba programmas ietvaros ES komisija plāno īstenot pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt visu Eiropas vēlmi krīzi. Tas, cita starpā, ietver "drošības un vēstniecības pārbaužu" ieviešanu un kopīgu standartu izstrādi, kā tikt galā ar krīzi. Turklāt tiek meklēts Eiropas civilās aizsardzības mehānisms, kas veicina koordināciju starp militārajiem un civiliem dienestiem.

Vilimskis un citi kritiķi baidās, ka iepriekš minētie pasākumi varētu ievērojami mainīt ES drošības politiku un apdraudēt dalībvalstu neatkarību un suverenitāti. Turpmākajās debatēs būs jāparāda, vai ES spēj atrast līdzsvaru starp nepieciešamo vēlmi aizstāvēt un saglabāt nacionālo suverenitāti.

Lai iegūtu sīkāku informāciju par notiekošo ES stratēģiju izstrādi, jūs varat ziņot ziņojumos Eiropas parlaments un eu fakti lasīt.