Fiskālās padomes boss atklāja: valdība ignorēja brīdinājumus, eksplodēja deficīts!

Fiskālās padomes boss atklāja: valdība ignorēja brīdinājumus, eksplodēja deficīts!

Euroraum, Europa - Fiskālās padomes boss Kristofs Badels 2025. gada 11. aprīlī uzrādīja satraucošu budžeta attīstības reģistru ZIB2. Viņš asi kritizēja iepriekšējo valdību un apsūdzēja viņu sistemātiski nepareizu lēmumu pieņemšanā. Īpaši valsts deficīts pārsniedza cerības ar prognozēto jaunu parādu 4,4 procenti. Badelt atzīmēja, ka vēlamais trīs procentu mērķis deficītam nebija pieejams un ES deficīta procedūra bija nenovēršama, ja netiek veikti pasākumi.

Lai stabilizētu finansiālo stāvokli, Badelt prasa krasus ietaupījumus 12 miljardu eiro apmērā. Tomēr tas tiek uzskatīts par "praktiski ārkārtīgi grūtu". Īstermiņā viņš redz gandrīz nevienu citu risinājumu, kā tikai piemērot publiskās algas un pensijas, un šajās teritorijās prasa vairāk “pieticības”. Nodokļu palielināšana tiek apspriesta, bet politikā ir ievērojama pretestība.

Izdevumu palielināšana apgrūtina nākotni

pieaugošie izdevumi 2024. gadam tiek uzskatīti par papildu slogu 2025. gada budžetam. Fiskālā padome savā novērtējumā tiek apstiprināta, ka sākotnēji plānotie 6,4 miljardi eiro ir nereāli. Badelt uzsver, ka pēdējā valdība labprāt ignorēja Fiskālās padomes brīdinājumus un dārgus solījumus, kamēr ienākumi samazinājās. Viņš provokatīvi komentēja: "Jūs gribējāt visu uzreiz - tas tagad ir atriebība!"

Šī attīstība nav jāuzskata par izolētu, jo Eurostat dati pierāda, ka 2022. gadā publiskie deficīti eiro apgabalā bija 3,7 procenti no IKP un 2023. gadā nedaudz samazinājās līdz 3,6 procentiem. Sabiedrības parādi arī reģistrēja kritumu līdz 88,6 procentiem no IKP eiro apgabalā 2023. gada beigās. Dati liecina, ka visām ES dalībvalstīm, izņemot Kipru, Dāniju, Īriju un Portugāli, ir deficīts.

Valsts finanses ilgtermiņa salīdzinājumā

Saistībā ar valsts finansēm ir svarīgi atzīmēt, ka valdības izdevumi eiro apgabalā 2023. gadā izgatavoja 50,0 procentus no IKP. Salīdzinājumam - valsts ieņēmumi bija 46,4 procenti. Šie skaitļi atspoguļo arī tendenci, ka izdevumu un ienākumu un IKP attiecība ir samazinājusies, salīdzinot ar 2022. gadu.

Ceturkšņa naudas statistika, kas dod visaptverošu ieskatu valsts vispārējā budžetā, parāda ienākumus, izdevumus un rezerves izmantošanu finansēšanas bilances segšanai. Šī statistika ilustrē izaicinājumus, kas fiskālajai padomei un pašreizējai valdībai ir jāizdara, lai nodrošinātu valsts finansiālo stabilitāti.