Postošas ​​sekas: Izraēla plāno dot triecienu Irānas kodolprogrammai!

Postošas ​​sekas: Izraēla plāno dot triecienu Irānas kodolprogrammai!

Štraubings (ots) – Izraēla savā drošības stratēģijā piedzīvo izšķirošu posmu. Premjerministra Benjamina Netanjahu vadība ir veikusi skaidrus pasākumus, lai novērstu uztvertos draudus. Tas ir īpaši redzams nesenajās militārajās operācijās Gazas joslā un cīņā pret Hezbollah Libānā. Taču saskaņā ar pašreizējiem novērtējumiem šobrīd uzmanība tiek pievērsta Irānas kodolprogrammai, kas Izraēlas acīs ir viens no lielākajiem draudiem.

Ģeopolitiskā situācija Tuvajos Austrumos ir saspringta. Izraēla jūtas spiesta rīkoties proaktīvi, lai nodrošinātu savu drošību. Hezbollah kā Irānas režīma frontes līnija Libānā jau sen tiek uzskatīta par nopietnu apdraudējumu. To vājināšanās tagad varētu būt iegansts Izraēlai, lai vērstos pret Irānas kodolprogrammu. Šādi apsvērumi ir ne tikai saprotami, tie arī var iegrūst visu reģionu jaunā konfliktā.

Militāra uzbrukuma risks

Uzbrukumam Irānas kodolobjektiem var būt tālejošas un postošas ​​sekas. Iespējamība, ka konflikts izplatīsies ārpus Izraēlas robežām, ir liela. Irāna varētu apsvērt iespēju atbildēt ar atriebību, kas varētu ietvert gan militārus, gan kibertehnoloģiskos uzbrukumus. Šie pasākumi varētu būt vērsti ne tikai uz Izraēlas teritoriju, bet arī pret amerikāņu interesēm šajā reģionā.

Uz šādiem notikumiem būtu jāreaģē arī starptautiskajai sabiedrībai. Militārs trieciens var ne tikai apdraudēt ģeopolitisko stabilitāti Tuvajos Austrumos, bet arī radīt ievērojamu diplomātisko spriedzi starp lielvarām. Uz šī fona situācija varētu ātri izvērsties globālā konfliktā, būtiski palielinot riskus visām iesaistītajām pusēm.

Uzbrukums Irānas kodolobjektiem arī izjauktu jau tā trauslo līdzsvaru starp sunnītu un šiītu spēkiem Tuvajos Austrumos. Šāda spriedze varētu ietekmēt tādas valstis kā Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti, kuras atrodas nestabilā situācijā attiecībā uz saviem politiskajiem un militārajiem lēmumiem.

Lēmumu veikt militāras darbības pret Irānas kodolprogrammu līdz šim ir veidojuši stratēģiski apsvērumi. Tas, vai Izraēla patiešām uzdrošinās spert soli, vēl ir redzams. Tomēr ideju, ka šī darbība varētu būt nepieciešama, lai novērstu draudus, politiskajās aprindās atbalsta daudzi, jo kodolatbruņošanās mērķis ir vissvarīgākais.

Līdzsvars starp drošību un diplomātiju šajā sarežģītajā situācijā šķiet trausls. Militāra konflikta izredzes rada daudz jautājumu, kas satrauc gan Izraēlas, gan starptautiskos lēmumu pieņēmējus. Tas, vai Izraēlas valdības kurss kļūs stabilāks, lielā mērā būs atkarīgs no Irānas reakcijas un starptautiskās sabiedrības reakcijas. Spiediens uz Netanjahu un viņa valdību varētu pieaugt, jo konfliktu skaits turpina pieaugt un pasaule pievērš lielu uzmanību notikumiem Irānā.

Kopumā ir skaidrs, ka lēmumu pieņēmēji Izraēlā saskaras ar dažādām problēmām. Militāra uzbrukuma Irānai iespējamās sekas būtu jūtamas ne tikai tiešā konfliktā, bet arī neatgriezeniski mainītu Tuvo Austrumu ģeopolitisko ainavu. Notikumi tuvākajās dienās un nedēļās varētu būt izšķiroši, lai noteiktu virzienu, kādā situācija attīstās - vai uz deeskalāciju vai atklātu karu.

Lai iegūtu vairāk informācijas par šo tēmu, skatiet pašreizējos pārskatus vietnē www.presseportal.de.