ASV varētu nosūtīt karaspēku uz Ukrainu, ja Krievija nemeklē mieru
ASV varētu nosūtīt karaspēku uz Ukrainu, ja Krievija nemeklē mieru
Prezidenta vietnieks JD Vance ceturtdien brīdināja, ka Amerikas Savienotās Valstis varētu nosūtīt karaspēku uz Ukrainu un pierādīt Krieviju ar turpmākām sankcijām, ja Vladimirs Putins nopietni nerunā par miera līgumu.
ASV karaspēks Ukrainā?
Sarunā ar Wall Street Journal Vance uzsvēra, ka iespēja sūtīt ASV karaspēku uz Ukrainu bija "uz galda". Viņš arī atsaucās uz ekonomiskajiem sodiem, ja miera nolīgums nenodrošina Kijevas ilgtermiņa neatkarību.ekonomiskie un militārie instrumenti
"Ir ekonomiska spiediena aprīkojums un, protams, arī militārie spiediena materiāli," laikrakstam sacīja Vance. Viņa izteikumi ir spēcīgā pretstatā nesenajiem Baltā nama paziņojumiem, ieskaitot ASV prezidenta Donalda Trumpa paziņojumus, kurš šajā nedēļā norādīja, ka Ukraina "kādu dienu varētu būt krievu", neilgi pirms viņš paziņoja, ka miera sarunas sāksies tūlīt pēc telefona zvana.
iebildums pret aizsardzības ministru Hegsetu
Vances paziņojumi ir pretrunā arī ar aizsardzības ministru Pītu Hegsetu, kurš ir paziņojis, ka Amerikas Savienotās Valstis vairs nedos prioritāti Eiropas un Ukrainas drošībai. Šonedēļ viņš informēja NATO sabiedrotos, ka Eiropas un Eiropas karaspēks, bet neviena amerikāņa nebūtu atbildīgi par vienošanās uzraudzību starp Ukrainu un Krieviju.
nenoteiktība Eiropā
Intervija ar Wall Street Journal tika izlaista tikai stundas pirms Vances plānošanas sastapties ar Ukrainas prezidentu Wolodymyr Selenskyj Augstās minhenes drošības konferencē Vācijā. Tas pastiprina nenoteiktības un bailes sajūtu, ko Eiropa pagājušajā nedēļā ir sapratusi pēc Trumpa paziņojuma
Daudzi Eiropā bija šokēti, ka Trumps acīmredzot izdarīja svarīgas piekāpšanās Maskavai, pirms pat vienojās par miera sarunām. Viņa un Hegseta paziņojumi rada arī jautājumus par NATO nākotnes vienotību, resursiem un finansēšanu, kas kopš Otrā pasaules kara ir bijis Eiropas drošības stūrakmens. Bija arī pārsteigums, ka Trump pirmo reizi runāja ar Putinu, pirms sazinājās ar Selenskyj. Ceturtdien Eiropas vadītāji mēģināja skaidri pateikt, ka katram miera darījumam ir jākoncentrējas uz Ukrainu sarunu centrā. Pēc Trumpa paziņojuma par miera sarunām Francijas prezidents Emanuels Makrons intervijā laikrakstam The Financial Times aprakstīja viņa atgriešanos Baltajā namā kā “vēlētājus” Eiropā. Makrons uzsvēra nepieciešamību Eiropai stiprināt savu ekonomiku un aizsardzību. Viņš piekrita Trumpa viedoklim, ka Ukrainas drošība ir Eiropas atbildība. Tomēr tajā pašā laikā viņš skaidri pateica, ka tikai Ukraina var vienoties par sevi un ka katrs miers, kas pārstāv “kapitulāciju”, nozīmēs sliktas ziņas visiem iesaistītajiem. Reakcijas Eiropā
Komunikācija starp Trumpu un Putinu
Eiropas atbildība par Ukrainu
Kommentare (0)