Izraēla paziņo, ka ANO boss ir nevēlams cilvēks pēc raķešu uzbrukuma

Izraēla paziņo, ka ANO boss ir nevēlams cilvēks pēc raķešu uzbrukuma

Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā Tuvajos Austrumos ir sasniegts dramatisks pagrieziena punkts. Izraēla ir pasludinājusi ANO ģenerālsekretāru António Guterres par "nevēlamu cilvēku". Iemesls tam ir viņa domājamā nespēja skaidri nosodīt Irānu par tās agresīvo rīcību pret Izraēlu. To noskaidroja Izraēlas ārlietu ministrs Izraēla Katzs X platformā. Šī asā reakcija seko Irānas otrajam raķešu uzbrukumam piecu mēnešu laikā.

Guterres paziņojums, kurš lūdza nevēlēšanos un uzsvēra, ka Izraēlas atbildība nav uzklausījusi pamieru. Tajā pašā laikā cīņu uzmanības centrā mainījās kopš Izraēlas zemes karaspēka pirmo reizi gandrīz divās desmitgadēs otrdien. Zaudējumi Izraēlas pusē kļuva zināmi, kas ir satraucoša tendence.

Pirmie zaudējumi Izraēlas armijai Libānā

Izraēlas bruņotie spēki cieta pirmo reizi kopš viņu aizskarošo cīņu sākuma. 22 gadus vecais kapteinis tika nogalināts darbībā. Kamēr militārpersonas sākotnēji nesniedza nekādu informāciju par citiem ievainojumiem, Proiran Hisbollah ziņoja, ka Izraēlas karaspēks tika virzīts atpakaļ uz Libānas pierobežas pilsētu Udaisu. Tomēr sīkāka informācija par iespējamiem Hisbollah zaudējumiem nav publicēta.

Izraēlas armija paziņoja, ka turpina operācijas vairākos Libanonas dienvidu reģionos. Apmēram 150 Hisbollah galamērķiem uzbruka gaisa streikos, ieskaitot komandu centrus, ieroču nometnes un raķešu šāvienu rampas. Šīs intensīvās militārās darbības notiek tikai vienu dienu pēc dramatiska soļa: Izraēlas grīdas karaspēka ieplūde uz Libānu, kas ir ievērojama konfliktu saasināšanās reģionā.

Stingrākā situācija Tuvajos Austrumos rada nopietnus jautājumus par konflikta turpmāko dinamiku, jo īpaši saistībā ar vardarbīgajām sadursmēm starp Izraēlu un Hamas, kas darbojas no Gazas joslas, kas notiek kopš 7. oktobra

Starptautiskās sabiedrības reakcija

Premjerministra Giorgia Meloni vadībā

Itālija aicināja G7 štata un valdības vadītāju sanāksmi, lai pārrunātu saspringtos apstākļus reģionā. Meloni uzsvēra Itālijas apņemšanos pret konflikta diplomātisko risinājumu un uzsvēra, ka ir steidzami nepieciešams situāciju deeskalēt.

Pa to laiku Irāna par savu ārlietu ministru Abbasu Araghchi sacīja, ka valsts necenšas uz saasinājumu, bet arī nebaidās noraidīt grūtāk Izraēlas atriebības gadījumā. Tas notiek uz atriebības domāšanas fona pēc nozīmīgu Hamas un Hisbollah vadītāju nogalināšanas.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu jau ir paziņojis par atriebības pasākumiem un brīdinājis par Teherānas rīcības sekām. Novērotāji pieņem, ka Izraēla, iespējams, varētu iziet cauri militāriem triecieniem pret Irānas kodol sistēmām. Jo īpaši galvenā uzmanība tiek pievērsta bagātināšanas sistēmām Natancā, kas varētu vēl vairāk palielināt spriedzi.

Uz šī fona arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs pauda bažas un brīdināja par virszemes ugunsgrēka riskiem reģionā. Vācijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Irānas uzbrukums Izraēlai ir nepieņemams un federālā valdība saņēma skaidru notiesāšanu.

Tikmēr ASV sauca Izraēlu uz nosvērtu reakciju, vienlaikus uzsverot, ka atbalsts Izraēlas aizsardzībai joprojām ir svētki. Šajā sarežģītajā un pastāvīgi mainīgajā situācijā starptautiskajām reakcijām joprojām ir liela nozīme.

Kommentare (0)