Cīņa par Radio Free Europe: ES nodrošina atbalstu, neskatoties uz samazinājumiem!

Cīņa par Radio Free Europe: ES nodrošina atbalstu, neskatoties uz samazinājumiem!

Prag, Tschechien - Ursula von der Leyen 2025. gada 26. martā komentēja raidorganizācijas Radio Free Europe/Radio Liberty (RFE/RL) nākotni. Nesen publicētajā skaidrojumā viņa komentēja kritisko situāciju, kurā raidorganizācija atrodas prezidenta Donalda Trumpa pakļautībā krasu vidēja griezuma dēļ. Lai arī sākotnēji nav paziņoti par īpašiem pasākumiem RFE/RL atbalstam, ir arī vairākas Eiropas valstis, ieskaitot Čehiju, apmaiņā pret iespējamiem risinājumiem, lai nodrošinātu raidītāja darbību.

Pagaidām ir novērsta RFE/RL slēgšana, kas tiek uzskatīta par nopietnu draudu. Rajona tiesa Vašingtonā izdeva rīkojumu, kas nodrošina raidītāja darbību līdz galīgajam lēmumam. Tiesnesis pamanīja, ka slēgšana var nodarīt "nekompensijas bojājumus". Turklāt RFE/RL ir iesniedzis tiesas prāvu pret ASV globālo mediju aģentūru (USAGM). Raidorganizācija apgalvo, ka līdzekļu ieturēšana ir nelikumīga un antikonstitucionāla, jo šie līdzekļi ir apstiprināti ASV kongresā. Nākamajās nedēļās ir sagaidāms spriedums šajā jautājumā.

RFE/RL loma Eiropā

RFE/RL ražo un izplata TV un radio programmas dažādās valodās, ieskaitot krievu, ukraiņu un baltkrievu, no viņa radio nama Prāgā. Raidorganizācija jau sen ir ērkšķa Krievijas vadības acīs, kas viņu ir klasificējusi kā "nevēlamu organizāciju". Eiropas plašsaziņas līdzekļu ainavas kontekstā RFE/RL ir svarīga loma, sniedzot informāciju, kuru skartajās valstīs bieži neattiecas valsts plašsaziņas līdzekļi.

Mediju ainava Eiropā ir daudzveidīga, un to veido dažādas plašsaziņas līdzekļu sistēmas, kas ir atkarīgas no attiecīgās plašsaziņas līdzekļu politikas. Vēsturiski dažādās valstīs ir dažādas problēmas, kas ietekmē presi un plašsaziņas līdzekļu brīvību. Tādas valstis kā Vācija parāda spēcīgu reģionālo plašsaziņas līdzekļu iesaistīšanos, savukārt centristiskās sistēmas, tāpat kā Francijā, bieži veido dominējošā kapitāla prese. Šīs atšķirības atspoguļojas arī piekļuve tiešsaistes plašsaziņas līdzekļiem, kur Skandināvijai ir augstāka lietotāju izplatība.

Savukārt autokrātiskās valdības, tāpat kā Krievijā un Ķīnā, stingri kontrolē plašsaziņas līdzekļus, kas noved pie ļoti ierobežotas plašsaziņas līdzekļu brīvības. Šī situācija rada steidzamu vajadzību pēc neatkarīgiem ziņu avotiem, piemēram, RFE/RL, īpaši reģionos, kur ir apdraudēta preses brīvība. Tāpēc vakardienas diskusijai par raidorganizācijas atbalstu varētu būt izšķiroša loma plašsaziņas līdzekļu brīvībā Eiropā.