Irāna izvirza skaidrus nosacījumus jaunam kodollīgumam ar ASV!

Irāna izvirza skaidrus nosacījumus jaunam kodollīgumam ar ASV!

2025. gada 18. aprīlī Irāna formulēja jaunus nosacījumus gaidāmajam kodolvienojumam. Teherāna pieprasa no ASV garantijas, ka nākotnes līgumu nevar lauzt vienpusēji. Šīs prasības fons ir bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa izstāšanās no esošā līguma 2018. gadā, kas noveda pie sankciju pret Irānu no jauna pastiprināšanas. Lai gan Irāna noliedz, ka vēlas izstrādāt kodolieročus, tā noraida plašo kontroli pār saviem kodolobjektiem, kas sarežģī sarunas.

Sestdien ASV un Irānas sarunvedēji tiksies Romā, lai apspriestu sarunu progresu. Līdz šim tikšanās Omānā abas puses raksturojušas kā pozitīvas un konstruktīvas. Neskatoties uz labajām pazīmēm, Tramps piedraudēja ar militārām darbībām, ja Irāna nevēlēsies piekāpties. Uzskati par kodolenerģiju Irānā ļoti atšķiras. Augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei ir noteicis skaidras sarkanās līnijas: urāna bagātināšanas centrifūgu demontāžas apstiprināšana ir izslēgta, tāpat kā sarunas par valsts raķešu programmu. Turklāt Irāna noraida bagātinātā urāna daudzuma samazināšanu zem 2015. gada vienošanās līmeņa.

2015. gada līgums un tā izaicinājumi

2015. gada vienošanās, kas apvienoja Irānu, ASV, Krieviju, Ķīnu, Lielbritāniju, Franciju un Vāciju, paredzēja atvieglot starptautiskās sankcijas pret Irānu apmaiņā pret piekāpšanos tās kodolprogrammā. Pēc tam, kad ASV izstājās no līguma, sankcijas tika atkārtoti aktivizētas un Irāna sāka pildīt tā nosacījumus. Šie notikumi rada jautājumus par pašreizējo sarunu gaitu.

Kodolieroču neizplatīšanas līgums (NPT), ko Irāna parakstīja 1968. gadā un ratificēja 1970. gadā, ir vērsts uz kodolieroču izplatīšanu. Tas uzliek par pienākumu valstīm, kurām nav kodolieroču, atturēties no kodolieroču iegādes, savukārt piecas oficiālās kodolvalstis, tostarp ASV, apņemas atbruņoties. KNL ievērošanu uzrauga Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA), taču līgums ir kļūdains, jo tajā nav ietvertas efektīvas sankcijas pret līguma pārkāpumiem. Kritiķi norāda, ka KNL nosaka nevienlīdzību starp kodolieroču valstīm un valstīm, kurām nav kodolieroču, un neparedz efektīvus mehānismus, lai novērstu kodolieroču tehnoloģiju nodošanu. Turklāt kodolenerģijas izmantošana miermīlīgiem nolūkiem bieži tiek izmantota kā arguments Irānas kodolprogrammai.

Ar 191 dalībvalsti, no kurām 93 ir ratificējušas KNL, diskusija par kodolatbruņošanos joprojām ir centrālais jautājums starptautiskajās attiecībās. Ņemot to vērā, sarunu situācijai starp ASV un Irānu ir izšķiroša nozīme globālās drošības arhitektūras nākotnē.

Situācija joprojām ir saspringta, un nākamajai sanāksmei Romā var būt tālejošas sekas. Pastāvīgā skepse par Irānas kodolprogrammu un politiskā berze starp ASV un Irānu liek uzdot jautājumu, vai vispār tiks panākta jauna vienošanās un kādi nosacījumi tai nepieciešami.