Domājieties par jaunā laikmeta ierobežojumiem: diskriminācija vai nepieciešamā orientācija?

Domājieties par jaunā laikmeta ierobežojumiem: diskriminācija vai nepieciešamā orientācija?

Pēdējos gados sociālā uztvere par vecumu ir daudz mainījusies. Kaut arī vecums tradicionāli tiek uzskatīts par stingru skaitu pasē, kļūst arvien acīmredzamāks, ka realitāte ir sarežģītāka. Sociologu profesore Klaudija Vogela no Neubrandenburgas Lietišķo zinātņu universitātes un profesors Haralds Künemunds no Vechta universitātes tagad diskutē par to, kā zinātnes un sabiedrības vecuma robežas var definēt precīzāk un atbilstošāk.

Pašreizējā Keinote par gerontoloģiju un geriatrisko kongresu Kasselā abi eksperti apspriež, ka vecuma kategorijas bieži ir problemātiskas. Šīs robežas, neatkarīgi no tā, vai tas ir obligātas izglītības sākums vai standarta vecuma ierobežojums pensiju atsaucei, var ne tikai uzskatīt par diskrimināciju, bet arī kalpot par nepieciešamiem orientācijas palīglīdzekļiem. Pēc Vogela teiktā, augstā trauksmes sākums bieži tiek patvaļīgi noteikts 80 vai 85 gadu laikā, neņemot vērā dzīves individuālo realitāti.

Vecuma robežu daudzveidīgā loma

Abu zinātnieku centrālās zināšanas ir tas, ka vecuma ierobežojumi pilda dažādas funkcijas. Tie var kalpot kā orientācija un ir nepieciešami, lai noteiktu noteiktus sociālos noteikumus. Neskatoties uz to, diskusiju par vecuma ierobežojumiem vajadzētu ne tikai izriet no ekonomiskiem apsvērumiem. "Vecuma robežas tiek nepārtraukti sarunātas un pielāgotas," skaidro Vogels. Tomēr bieži netiek ņemts vērā, ka viņi var arī kalpot noteiktu cilvēku grupu aizsardzībai.

Künemund norāda, ka, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi sabiedrībā, ir svarīgi noteikt vecuma ierobežojumu noteikšanu, piemēram, obligāto izglītību vai atbilstību. Tieši par to, ka ar skaidriem noteikumiem var izvairīties no trūkumiem. Abi zinātnieki atbalsta, ka turpmākajos pētījumos nevajadzētu koncentrēties uz kalendāro vecumu. Tā vietā būtu jēgas aplūkot īpašas dzīves parādības, piemēram, kognitīvās izmaiņas vai sociālā izolācija vecākiem cilvēkiem.

Šī argumenta mērķis ir diferencēts viedoklis par vecumu. Abiem zinātniekiem ir svarīgi, lai vecuma robežas tiek uztvertas ne tikai kā stingrs pavediens, bet arī to, ka tie ir saprotami individuālās dzīves kontekstā. Tas varētu piedāvāt jaunu novecošanās un ar to saistīto izaicinājumu skatījumu.

Par zinātniekiem

Profesore Klaudija Vogela ir ieņēmusi socioloģijas un kvantitatīvo sociālo pētījumu priekšsēdētāju Neubrandenburgas lietišķo zinātņu universitātē kopš 2021. gada. Pirms tam viņa vadīja vācu vecuma bāzi un aktīvi darbojas dažādās speciālistu komitejās. Profesors Haralds Künemunds, kurš strādā Vechta universitātē kopš 2006. gada, iepriekš izpētīja Berlīnes Berlīnes universitāti un koncentrējas uz vecāka gadagājuma cilvēku sociālo līdzdalību un novecošanās pētījumiem.

Abi eksperti ir vienisprātis, ka, lai apmierinātu vecākās paaudzes vajadzības un realitāti, ir nepieciešama visaptveroša diskusija par vecuma ierobežojumiem. Šie dialogi varētu dot ne tikai svarīgus impulsus zinātnē, bet arī plašā sabiedrībā. Lai iegūtu papildinformāciju, abu zinātnieku detalizētus apsvērumus var atrast, piemēram, vietnē IDW-Online.de