Viedtālruņi bērnu istabā: lāsts vai svētība mūsu mazajiem?
NÖAAB diskusiju vakars par viedtālruņiem: eksperti apspriež savu ietekmi uz bērniem un aicina meklēt mediju ziņā kompetentus risinājumus.
Viedtālruņi bērnu istabā: lāsts vai svētība mūsu mazajiem?
Viedtālruņu lietošana un to ietekme uz bērniem bija Lejasaustrijas Darba ņēmēju asociācijas (NÖAAB) aktuālā diskusiju vakara galvenā tēma. Zem nosaukuma “Vārdu apmaiņa” dalībnieki pulcējās, lai runātu ar ekspertiem, tostarp: Andrea Buhl-Aigner un Klaudija Andrē apspriest mūsdienu mediju patēriņa jautājumus.
Sanāksmē tika apspriestas viedtālruņu sociālās un psiholoģiskās sekas bērniem un jauniešiem. Andrea Buhl-Aigner brīdināja, ka ļoti svarīga ir atvieglota pieeja mobilajiem tālruņiem un planšetdatoriem ģimenēs. Viņa mudināja vecākus neapbalvot savus bērnus ar viedtālruņiem un neizmantot tos kā sodu, lai veicinātu veselīgas un apzinātas attiecības ar tehnoloģijām.
Vecāku un skolu atbildība
Buhl-Aigner uzsvēra atbildību, kas vecākiem jāuzņemas digitālajā telpā. Viņa mudināja darboties kā paraugam un meklēt palīdzību, ja parādās uzvedības atkarības vai kontroles zaudēšanas pazīmes. Klaudija Andrē iestājās par individuāliem risinājumiem skolās, nevis mēģināja uzspiest vispārīgas vadlīnijas. Viņa aicināja sniegt papildu atbalstu skolotājiem, lai labāk īstenotu noteikumus par mobilo tālruņu lietošanu.
Diskusija apstiprināja mobilo tālruņu lietošanas pieaugošo nozīmi skolas kontekstā. Kristiāna Tešla-Hofmeistere, NÖAAB reģionālā priekšsēdētāja, atsaucās uz Lejasaustrijas štata un Izglītības direktorāta jau uzsāktajiem pasākumiem, lai veicinātu atbildīgu viedtālruņu lietošanu skolās. Informatīvie materiāli tiek nodrošināti sadarbībā ar ekspertiem, lai atbalstītu gan skolotājus, gan vecākus.
Atskats uz jauniešu mediju lietošanu
Vēl viens diskusijas aspekts par viedtālruņu lietošanu tika atbalstīts aktuālajos pētījumos un ekspertu viedokļos par mediju lietošanu jauniešu vidū. Saskaņā ar DAK un Hamburgas Eppendorfas universitātes slimnīcas pētījumu 2024. gadā dažas atkarības problēmas spēļu un sociālo mediju jomā ir nedaudz samazinājušās, taču joprojām pārsniedz 2019. gada līmeni. Vairāk nekā 25% no 10 līdz 17 gadus veciem jauniešiem sociālos medijus izmanto problemātiski, un aptuveni 5% tiek uzskatīti par atkarīgiem. Vidēji tīņi sociālajos tīklos pavada vairāk nekā 2,5 stundas darba dienā, kas ir par pusstundu vairāk nekā pirms pieciem gadiem.
Speciālisti brīdina, ka šī intensīvā lietošana diemžēl bieži vien ir saistīta ar negatīvām sekām. Neirobiologs Martins Korte atzīmēja, ka sociālie tīkli var negatīvi ietekmēt radošumu un personīgo mijiedarbību. ASV psiholoģe Jean M. Twenge runā par satraucošu depresijas pieaugumu pusaudžu meiteņu vidū saistībā ar viedtālruņu lietošanu. Arī manipulatīvu dizainu izmantošana lietotnēs tiek uzskatīta par problemātisku. Platformās tiek izmantotas metodes, kas vērstas uz atalgojuma sistēmu smadzenēs, kā rezultātā bērni un jaunieši pavada arvien vairāk laika šajās platformās.
Ieteikumi veselīgam mediju patēriņam
Starp ieteicamajiem ekrāna lietošanas norādījumiem ir ieteicams ierobežot laiku, ko bērni pavada pie ekrāniem. Bērni, kas jaunāki par trim gadiem, nedrīkst saņemt ekrāna laiku, savukārt bērniem vecumā no trīs līdz sešiem gadiem ir ieteicamas ne vairāk kā 30 minūtes dienā. Ieteikumi sniedzas tālāk un nosaka maksimālo ierobežojumu 45 minūtes vecuma grupai no sešiem līdz deviņiem gadiem. Eksperti ir vienisprātis, ka skaidri noteikumi un to pavadošā vecāku loma ir ļoti svarīgi, lai bērni varētu droši izmantot digitālo pasauli.
Kopumā diskusija par viedtālruņiem un to ietekmi uz bērniem prasa augstu apņemšanos un atbildību gan no vecākiem, gan izglītības iestādēm. Nepieciešamie soļi, lai veicinātu veselīgu plašsaziņas līdzekļu lietošanu, nebūt nav pabeigti, un atliek cerēt, ka pašreizējie pasākumi ir auglīgi un sniedz labumu jauniešiem.