Lauksaimniecības nākotne: ministrs Šulze prasa skaidrus pasākumus!

2025. gada 8. janvārī Saksijas-Anhalas lauksaimniecības ministrs Svens Šulze sniedza pārskatu par gada lauksaimniecības politikas jautājumiem Berlīnē. Ministrs uzsvēra nepieciešamību apvienot ekonomisko stabilitāti ar ekoloģisko atbildību lauksaimniecībā.

Galvenā tēma bija kopējās lauksaimniecības politikas (GAP) nākotne, kas tiek uzskatīta par būtisku lauksaimniecības un lauku teritorijās. Gap mērķi ir klimata aizsardzība, bioloģiskā daudzveidība un ekonomika. Laika posmā pēc 2027./2088. Viņš arī aicināja samazināt birokrātiju, lai vienkāršotu pieteikšanās procedūras un samazinātu dokumentācijas saistības.

Prasības uz ES politiku

Schulze arī pauda prasības par ES politiku, it īpaši, strādājot ar vilku. Viņš runāja par aizsardzības statusa un pragmatisku noteikumu pazemināšanu medību likumā. Turklāt viņš aicināja atcelt ES renovācijas regulu (EUDR), lai samazinātu birokrātiju un atbalstītu mazos uzņēmumus. Saistībā ar ES rediģē ražošanas rīkojumu, viņš lūdza uz praksi orientētu ieviešanu un attiecīgo dalībnieku agrīnu integrāciju.

Ministrs arī uzsvēra izaicinājumus, kas saistīti ar birokrātijas samazināšanos lauksaimniecībā. Ir jāsamazina ziņošanas prasības un jāīsteno praktiskas reformas, savukārt digitalizācija ir nepieciešama bez papildu sarežģītības. Viena no lauksaimniecības politikas prioritātēm federālajā līmenī bija Augstas likuma §11a dzēšana un inovatīvu tehnoloģiju veicināšana kultūraugu aizsardzībā.

Vēl viena svarīga tēma bija Agrardiesel un biodegviela. Šulze atklāja, ka vācu lauksaimnieki ir nelabvēlīgā situācijā ar konkurences trūkumiem, un aicināja atjaunot lauksaimniecības atlīdzības atlīdzību un klimata draudzīgu tehnoloģiju veicināšanu.

Runājot par turpmākajiem lauksaimniecības politikas jautājumiem, viņš pievērsās digitalizācijai. Precīzās lauksaimniecības un viedās lauksaimniecības radītās iespējas ir daudzsološas, lai gan augstas investīciju izmaksas un nepietiekams platjoslas piedāvājums ir izaicinājumi. Turklāt ir jāveicina lauksaimniecības paaudzes izmaiņas, jo operāciju vadītāja vidējais vecums ir vecāks par 55 gadiem.

Federālā valdība ir arī izstrādājusi pozīcijas dokumentu par nākotnes plaisu, kuras pamatā ir princips "valsts nauda par sabiedriskajiem pakalpojumiem". Kā teikts Federālās pārtikas un lauksaimniecības ministrijas (BMEL) vietnē, lauksaimniecības kopējais labums klimata, vides un dabas aizsardzības un dzīvnieku labturības jomā būtu jāapbalvo nākotnē. Mērķis ir padarīt plaisu efektīvāku, ilgtspējīgāku, izturīgu un vieglāku.

Turklāt lauksaimniecības tirgu organizācija jāprojektē tā, lai tā reklamētu ilgtspējīgu, ekonomiski ilgtspējīgu un izturīgu lauksaimniecību. Ir arī pastiprinātas arī jauno zemnieku, kā arī dibinātāju reklamēšana, kā to var lasīt pozīcijas dokumentā.

Ministrs Svens Šulze uzsvēra nepieciešamību pēc jauninājumiem un nākamās paaudzes atbalstu ilgtspējīgai lauksaimniecībai, lai risinātu nozares izaicinājumus.