Minhene sāk lielāko ģeotermiskās sistēmas būvniecību Eiropā

Minhene sāk lielāko ģeotermiskās sistēmas būvniecību Eiropā

Minhenē svarīgs būvniecības projekts ir sācis mainīt ģeotermisko enerģiju pilsētas apkures tīklā. Lielākā kontinentālās Eiropas ģeotermālā sistēma tiek būvēta Mihahaelibadā, kas var piegādāt 75 000 cilvēku ar rajona apkuri ar vienu pieeju. Stadtwerke boss Florians Bīberbahs runā par iespēju nodrošināt "visu mazo pilsētu". Tas ir būtisks solis enerģijas pārejai un pilsētas klimata mērķiem.

Jaunā sistēma būs septītā Minhenē, un tai jābūt gatavam izmantošanai līdz 2033. gadam. Ģeotermiskā tehnoloģija izmanto porainu kaļķakmens iežu slāni, kas atrodas apmēram 3000 metru dziļumā un sasniedz temperatūru aptuveni 100 grādos pēc Celsija. Stadtwerke München (SWM) jau ir plāni, kā lietot un izsekot termiskajam ūdenim. Tomēr mērs Dīters Reiters uzsver, ka projekta īstenošana ir gan dārga, gan laika, kas saistīta ar situāciju pilsētas vidū.

Finansējums un atbalsts ģeotermālajai enerģijai

Galvenā tēma joprojām ir sarežģītības finansēšana. Lai sasniegtu mērķi -līdz 2040. gadam būt klimatam neitrālam, divām trešdaļām Minhenes mājsaimniecībām jāpiegādā rajona apkure, galvenokārt no ģeotermiskās enerģijas. Pāreja uz šo siltuma padeves veidu pilsētai varētu maksāt 9,5 miljardus eiro, summu, ko pilsēta nevar izdarīt viena. Tāpēc tika izmantots federālais finansējums. Reiters un Bīberbahs aicināja federālo ekonomikas ministru Robertu Habeku strādāt, lai iegūtu vairāk līdzekļu, lai īstenotu pilsētas vērienīgos plānus. "Cīņa pret federālo finanšu ministru," Reiters ironiski sacīja Habekam.

Habeks, kurš bija klāt, bija optimistisks un uzsvēra ģeotermiskās enerģijas potenciālu. "Treasure zem mūsu kājām tiek paaugstināta," viņš sacīja, uzsverot, ka, ja visas pilsētas pakāptos tikpat ātri kā Minhene, karstuma apgrozījums būtu daudz tālāk. Viņš arī komentēja apstiprināšanas procesu izaicinājumus, kas būtu jāpaātrina, lai sasniegtu klimata mērķus līdz 2045. gadam. Savā redzējumā ģeotermālā enerģija varētu nodrošināt līdz 25 procentiem no Vācijas apkures enerģijas.

Svarīgs aspekts turpmākai ieviešanai ir tiesiskā regulējuma pielāgošana. Habeks runāja par parāda bremžu reformu, lai nodrošinātu nepieciešamās investīcijas enerģētikas nozarē. "Mūsu infrastruktūra nav labā stāvoklī," viņš teica, skaidri norādot, ka finanšu modelis, kas nāk no laika, kad tas netika ieguldīts, nav pietiekams, lai nākamajās divās desmitgadēs ieviestu steidzami nepieciešamās izmaiņas.

reģionālais potenciāls un izaicinājumi

Īpaši augšējā Bavārija piedāvā optimālus nosacījumus ģeotermiskajai enerģijai. Bet Ludvigs Hartmans no Bavārijas zaļumiem norādīja, ka mazākas pašvaldību riski var būt izaicinājums. Drošības fonds, kas izplata vairāku spēcīgu plecu risku, šeit varētu piedāvāt risinājumu. Hartmans uzsvēra, ka ir svarīgi nodrošināt papildu finansējumu un uzņemties atbildību par brīvo valsti

Turklāt palielināsies spiediens uz fosilo degvielu. Kopš 2027. gada enerģijas avoti privātiem patērētājiem ir jāintegrē arī Eiropas CO₂ tirdzniecībā. Tas nozīmē, ka fosilās enerģijas kļūst dārgākas, kas padara ģeotermisko enerģiju vēl pievilcīgāku kā enerģijas avotu bez Co₂. Bīberbahs solīja, ka, neraugoties uz lielajām investīcijām, rajona apkures cenas paliks stabilas. Rajona apkures cena Minhenē pašlaik ir 15,78 centi par kilovatstundu.

Kopumā projekts parāda ne tikai Minhenes saistības ar atjaunojamo enerģiju, bet arī piedāvā perspektīvas un izaicinājumus, ko pilsēta un tās pilsoņi pavadīs nākamajos gados. Ģeotermiskās sistēmas panākumi Maiklaibadā varētu kalpot par piemēru citām pilsētām, kuras cenšas sasniegt līdzīgus ilgtspējības mērķus.