Karintija finanšu krīzē: pilsētas un pašvaldības cīnās par atbalstu!

Karintija finanšu krīzē: pilsētas un pašvaldības cīnās par atbalstu!

Wien, Österreich - Arvien vairāk un vairāk Austrijas kopienu saskaras ar finansiālām problēmām. Laikā, kad palielinās prasības vietējām administrācijām, valstis un kopienas meklē jaunus naudas avotus, lai uzturētu savus pakalpojumus. Karintijas gubernators Pīters Kaisers nesen bija Briselē, lai meklētu atbalstu budžeta krīzei. Federālā valdība, federālās valsts un pašvaldības pulcējas Vīnē, lai atrastu risinājumus kopā un apstrādātu aktuālos finanšu jautājumus. Krone Ziņojumi par pašvaldību asociācijas prezidenta presa priekšlikumu, kurš stimulē debates par pašrezidentiem par sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Šie atskaitījumi varētu ietvert ātrās palīdzības maksas un avārijas dienestu ieguldījumu un bērnudārza piedāvājuma izmantošanu. Tomēr tas varētu saskarties ar pretestību, it īpaši no zaļumiem, brīvajiem bērnudārziem un bērnu aprūpes paplašināšanos. KDZ eksperte Karoline Mitterer uzsver ierobežoto pašvaldību darbības jomu un brīdina, ka daudzas pašvaldības ir spiestas atlikt ieguldījumus un samazināt administratīvās izmaksas.

Finanšu ietvars un izaicinājumi

Daudzu kopienu finansiālais stāvoklis pēdējos gados ir palielinājies dažādu krīžu dēļ. Pēc finanšu krīzes pārvarēšanas 2011. gadā jaunie izaicinājumi pašvaldībām iepazīstināja ar lieliskiem uzdevumiem. 2015. gada migrācijas vilnis, pandēmija ar tās testa un vakcinācijas organizācijām, kā arī pašreizējām Ukrainas kara sekām, kas komentē enerģijas krīzi un pieaugošās dzīves izmaksas, kas ir ievērojams pašvaldību finansējumu slogs. Šīs norises rada stagnējošus ienākumus ar palielinātiem izdevumiem vienlaikus un daudzām pašvaldībām nodrošina lielas problēmas. komunal skaidro, ka vispārīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem ir tieša ietekme uz kopienu finansiālajiem līdzekļiem.

Lai neitralizētu šo ciešanu, imperators pieprasa jaunus fiskālos noteikumus no Eiropas Savienības un tiešu piekļuvi ES fondiem. Kamēr ES komisija plāno maksāt finansējumu dalībvalstīm, Kaizers noraida šos centralizācijas plānus. Turklāt, lai paplašinātu pašvaldību finansiālo jomu, ir nepieciešama Māstrihtas kritēriju pielāgošana.

Nodokļu reformas kā risinājumu?

Diskusijā par jauniem finansēšanas modeļiem galvenā uzmanība tiek pievērsta arī īpašuma nodokļiem. Kaizers ierosina palielināt īpašuma nodokli, kas gadā varētu sasniegt 2,7 miljardus eiro. Nodokļu ieņēmumi nekustamā īpašuma nodokļa dēļ pašlaik ir 792 miljoni eiro, un inflācijas atdeves korekcija varētu radīt papildu 380 miljonus eiro. Fiskālā padome pat ierosina dubultot nekustamā īpašuma nodokli, kas gadā radītu 1,6 miljardus eiro. Bādenes-Virtembergas modelis parāda, ka augsnes nodoklis varētu radīt četras reizes augstāk nekā parastais īpašuma nodoklis.

izaicinājumi, kas atrodas pašvaldības, ir dažādas un ietekmē daudzas jomas. Tas ir steidzami nepieciešams, lai palielinātu efektivitātes potenciālu administrācijās un pielāgotu esošo tiesisko regulējumu, lai izpildītu pieaugošās prasības. Pašvaldību asociācija arī turpmāk saskarsies ar šīm aktuālajām tēmām un cerībām uz konstruktīviem risinājumiem ar jauno valdību.