Sociālā krāpšana Austrijā: 72 % ārzemnieku izraisa miljoniem miljonu!

Sociālā krāpšana Austrijā: 72 % ārzemnieku izraisa miljoniem miljonu!

Wien, Österreich - Austrijā sociālā dienesta krāpšana arvien vairāk tiek uztverta kā aktuāla problēma. Saskaņā ar FPö Nacionālās padomes locekļa Pētera Vurma parlamenta lūgumu 2025. gada 31. maijā, ārvalstu vainīgo īpatsvars sociālās krāpšanas jomā ir satraucošs. ÖVP iekšlietu ministrs Gerhards Kārners ziņoja, ka aizdomās turēto skaits 2024. gadā pieauga līdz 5 007 cilvēkiem. No tiem 3 607 cilvēki ir ārvalstu pilsoņi, bet 1400 ir austrieši. Šai attīstībai varētu būt nopietnas sekas Austrijas labklājības valstij, kas saskaras ar lieliem postījumiem.

Kopējie krāpšanas sociālā dienesta zaudējumi ir drausmīgi 23,36 miljoni eiro. Tikai Vīnē tika nodarīts kapitāls, kas bija vairāk nekā 11 miljoni eiro, kas ir gandrīz puse no kopējās summas. Vurms sacīja, ka sociālā krāpšana ir "ārpus kontroles" un labklājības valsts tika izmantota. Viņš kritizēja, ka gandrīz trīs ceturtdaļas aizdomās turēto nāk no ārzemēm, un raksturoja to kā sistēmas neveiksmi. Neskatoties uz iespaidīgo izglītības līmeni virs 99 procentiem, neviena politiska griba rīkoties pret šo sūdzību nav atpazīstama.

Gadījumu un efektu palielināšanās

Papildus vispārējiem datiem Austrijas finanšu ministrs Magnuss Brunners uzsvēra nepieciešamību pēc kontroles pret sociālo ieguvumu ļaunprātīgu izmantošanu. Iekšlietu ministrijas darba grupa, kas piecus gadus nodarbojas ar sociālo dienestu krāpšanu, šajā laikā ir noteikusi kopējo zaudējumu 89 miljonu eiro apmērā. 2023. gada pirmajā pusē tika reģistrēti vairāk nekā 2200 gadījumi, kas atbilst pieaugumam par 28 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šajā periodā noteiktais kaitējums bija 14 miljoni eiro. Pārsteidzoši, ka 72 procenti aizdomās turēto ir ārvalstu pilsoņi ar visbiežāk sastopamajām tautībām, kurās ietilpst Sīrija, Afganistāna, Ukraina, Serbija un Bosnija-Hercegovina.

Ziņojumā aprakstīti arī daži no visnopietnākajiem krāpšanas gadījumiem: vīrietis sešu gadu laikā maldinoši redzes traucējumi, kas nodarīja kaitējumu 900 000 eiro. Cits saņēma ārkārtas palīdzību, lai gan viņš galvenokārt dzīvoja ārpus Austrijas. Turklāt sieviete saņēma atraitņu valdi vairāk nekā 23 gadus, kaut arī apstākļi vairs netika izpildīti, nodarot kaitējumu 300 000 eiro. Cita krāpšana ietekmēja sievieti, kurai ir miljons eiro sociālajos ieguvumos, kaut arī viņa guva ienesīgus ienākumus no smaržu tirdzniecības.

Stratēģijas un pasākumi, lai apkarotu

Darba grupas sociālā dienesta krāpšana (TF SOLBE), kas tika dibināta 2018. gadā, spēja reģistrēt pieaugumu līdz 4 865 krāpšanu, salīdzinot ar 4 457 gadījumiem 2023. gadā. Šis pieaugums daļēji tiek attiecināts uz paaugstinātu jutīgumu starp ieinteresētajām personām un iedzīvotāju skaita palielināšanos starp varas iestādēm. Gada izlūkošanas līmenis ir gandrīz 100 procenti, kas pasvītro varas iestāžu efektivitāti. Kopš TF Solbe pamatiem ir reģistrēti 25 156 aizdomās turētie.

Federālā valdība turpina ļaunprātīgi izmantot, lai aizsargātu sociālo sistēmu. Iekšlietu ministrs Kārners sacīja, ka policija un nodokļu iestādes konsekventi rīkosies pret vainīgajiem. Pasākumi ietver mērķtiecīgu fokusa kontroli, jo īpaši pie robežu šķērsošanas un Vīnes-Schwechat lidostā, kā arī cieša sadarbība starp dažādām ministrijām un iestādēm. Šie visaptverošie centieni ir nepieciešami, lai nodrošinātu drošu sociālo sistēmu.

Wurm pieprasa pārdomāt un skaidru līniju pret ārvalstu vainīgajiem, kuri krāpj sociālo sistēmu. Viņš iestājas, ka sociālajiem ieguvumiem nākotnē vajadzētu būt tiesībām tikai uz Austrijas pilsoņiem, lai atrastu ilgtspējīgu risinājumu šai nopietnai problēmai.

Lai iegūtu papildinformāciju par pasākumiem pret sociālo krāpšanu Austrijā un pašreizējo statistiku, lūdzu, apmeklējiet "https://kurier.at/politik/72-procent-der-sezialite-sind-ausla-staatsbuerger/402551354"> Kurier un ĶMI .