Klimata finansējums briesmās? Zaļie atkal brīdina par nākotni!

Klimata finansējums briesmās? Zaļie atkal brīdina par nākotni!

Baden-Württemberg, Deutschland - Federālās valdības pašreizējie plāni novērtēt klimata un enerģijas veicināšanu saskaras ar ievērojamu zaļumu pretestību. Leonore Gewesssler, kluba priekšsēdētāja vietniece un klimata aizsardzības pārstāve, kas bija Zaļo, pauda bažas un brīdināja par soli atpakaļ klimata politikā. Viņa uzsver, ka, iegarot novērtējumu, var samazināt finansējumu draudzīgām tehnoloģijām, kurām būtu nopietnas sekas klimata nākotnei. Gewesssler uzsvēra, ka 250 000 mājsaimniecību pēdējos gados ir veiksmīgi apmainījušies ar savu fosilo apkuri pret videi draudzīgām alternatīvām.

Zaļie prasa skaidru apņemšanos ievērot nepieciešamību pēc esošām subsīdijām un to iedarbībai, bet bez bremzēšanas bez tīras enerģijas paplašināšanas. "Ikviens, kurš šeit saīsina, ietaupa nākotni," brīdina Gewesssler un skaidri norāda, ka finansējums ir vietējās ekonomikas centrālais ieguldījumu dzinējs. Ceļi šajā apgabalā varētu ne tikai negatīvi ietekmēt kārtības situāciju, bet arī apdraudēt darbus.

Efektīvu ēku veicināšana

Kā ziņo BAFA, struktūra sastāv no trim apakšprogrammām: Beg WG dzīvojamām ēkām, BEG NWG par ēkām, kas nav saistītas ar ēkām, un BEG EM par individuāliem pasākumiem. Ir tiesīgi pieteikties ne tikai māju īpašnieki, bet arī dzīvokļu īpašnieki, uzņēmumi, uzņēmumi un pašvaldības. Lai palielinātu efektivitāti, noteiktiem pasākumiem ir nepieciešams konsultēties ar energoefektivitātes ekspertu, kurš izveido tehniska projekta aprakstu.

ES klimata mērķi fokusā

Valstu un vietējo iniciatīvu konteksts ir cieši saistīts ar Eiropas klimata politiku. ES cenšas vājināt klimata pārmaiņu sekas un samazināt klimata darbības darbības, ko starptautiski atbalsta arī tādi nolīgumi kā Parīzes līgums. Pēc Federālās vides aģentūras teiktā, siltumnīcefekta gāzu emisiju īpatsvars ES samazinājās līdz 2020. gadam, saskaņā ar kuru enerģijas nozare ir aptuveni 26% no emisijām, savukārt būvniecības tehnoloģija arī dod ievērojamu ieguldījumu.

Lai novērstu klimata pārmaiņu izaicinājumus, ES ir izstrādājusi ilgtermiņa stratēģijas, lai līdz 2050. gadam sasniegtu neto nulles siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šos mērķus atbalsta dažādi likumdošanas priekšlikumi, piemēram, “piemērotība 55” paketei, kas ietver pasākumus, lai samazinātu emisijas līdz 2030. gadam. Tajā brīdī, kad tas ir noteikts, ka tas ir saistīts ar progresu.

Pastāvīgā diskusija par finansējumu Austrijā ir daļa no lielākas Eiropas klimata aizsardzības sistēmas un ilustrē steidzamību par pasākumiem klimata mērķu sasniegšanai. Pašreizējiem politiskajiem lēmumiem varētu būt izšķiroši svarīgi, vai progress tiek saglabāts, vai arī tiem draud regresija klimata un enerģētikas politikā.