Karintija cīnās pret bērnu nabadzību: nākotnes iespējas visiem bērniem!

Karintija cīnās pret bērnu nabadzību: nākotnes iespējas visiem bērniem!

Salzburg, Österreich - Cīņa pret bērnu nabadzību Austrijā ir ģimenes runātāju konferences uzmanības centrā, kas šodien notiek Zalcburgā. Galvenā uzmanība tiek pievērsta valsts padomes locekļa Sāras Šara prasībām, kas prasa pasākumus bērnu nabadzības samazināšanai. Federālā valdība pašlaik plāno samazināt bērnu un pusaudžu skaitu, kuriem līdz 2029. gadam ir nabadzības risks. Šārs uzsver, ka ir nepieciešama savdabīga pieeja, kas ietver valstu pārstāvju un ekspertu integrāciju bērnu nabadzībā, īpaši Austrijā. Centrālais punkts ir Carinthian lietojumprogramma, kurai visiem bērniem vajadzētu dot dzīvi draudzīgu dzīvi.

ESAO pētījums par bērnu nabadzību

2023. gada 23. novembrī tika prezentēti pētījuma "sociāli ekonomiskie trūkumi bērnībā", ko ESAO veica BMSGPK vārdā. Šajā pētījumā tiek pārbaudīta bērnu sociālā situācija un akas -Austrijā. Ievērojams rezultāts rāda, ka 13 procentus bērnu ietekmē ienākumu nabadzība, kas pārsniedz ESAO vidējo rādītāju - 12,4 procenti. Turklāt 8 procenti bērnu Austrijā cieš no nepieciešamības trūkuma, savukārt ESAO vidējais rādītājs ir 12 procenti.

ESAO pētījums arī atklāj, ka 8 procentiem bērnu ir vecāki ar zemu izglītības līmeni, salīdzinot ar 11 procentiem ESAO vidējā līmenī. Interesanti, ka 18 procentus bērnu Austrijā ietekmē vismaz viens sociālo nelabvēlīgo apstākļu rādītājs, savukārt šī vērtība ir 23 procenti vidējā ESAO. Izdevumi agrīnās bērnības izglītībai un bērnu aprūpei Austrijā ir bijuši aptuveni 0,5 procenti no IKP.

Bērnu nabadzības ekonomiskā ietekme

Bērnu nabadzības ekonomiskās sekas ir nopietnas. Tiek lēsts, ka sekojošās izmaksas ir 17,2 miljardi eiro gadā, kas ir 3,6 procenti no Austrijas IKP. No tā zaudējumi ir zaudēti 7,7 miljardi eiro, kas saistīti ar zemāku ienākumu un zemāku nodarbinātības līmeni pieaugušā vecumā. Turklāt ienākumu zaudēšana mazāk veselīgu dzīves gadu dēļ ir 9,6 miljardi eiro. Valsts budžets zaudē aptuveni 5,6 miljardus eiro gadā, izmantojot zaudētos ienākuma nodokļus un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Lai risinātu šos izaicinājumus, federālais ministrs Johanness Raučs uzsver nepieciešamību pēc strukturāliem uzlabojumiem un nākotnē raksturo sociālos izdevumus kā ieguldījumus. ESAO pētījuma dati un pašreizējie politiskie centieni liecina, ka steidzami ir nepieciešama visaptveroša pieeja, lai ievērojami uzlabotu bērnu dzīves apstākļus Austrijā. Papildu informāciju var atrast pētījumā, kas sniedz detalizētu ieskatu bērnu nabadzības izmaksās un parāda ilgtermiņa ietekmi uz sabiedrību ( avots 3 ).

Debates par risinājumiem un pasākumiem, lai apkarotu bērnu nabadzības paliekas, kas ir svarīgas Austrijas sociālajā politikā. Kamēr valdība strādā pie stratēģijām, vietējo un nacionālo dalībnieku apņemšanās būs izšķiroša, lai sasniegtu ilgtspējīgus uzlabojumus.