Ķīna izvieto jaunu fregati – palielinās konkurence ar ASV un citām

Ķīna izvieto jaunu fregati – palielinās konkurence ar ASV un citām

Taipejā, Taivānā, Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija (PLA) ir nodevusi ekspluatācijā jaunas paaudzes fregates, kas vēl vairāk saasina konkurenci ar ASV un citām reģionālajām lielvarām. Kuģis tiek uzskatīts par izšķirošu Ķīnas flotes visaptverošo kaujas spēju palielināšanai.

Ķīnas flote globālajā konkurencē

Lai gan Ķīnai jau ir pasaulē lielākā flote pēc kuģu skaita, dažkārt tiek uzskatīts, ka tās tehnoloģija atpaliek no ASV līmeņa. ASV brīdinājušas, ka tās flote var būt mazāka, un aicina īstenot paplašināšanas un reformu programmu, lai bojātos kuģus varētu ātrāk darboties.

Dienvidķīnas jūras stratēģiskā nozīme

Jūras spēki savu floti galvenokārt izmanto ūdeņos pie Ķīnas austrumu krasta un stratēģiski svarīgajā Dienvidķīnas jūrā, uz kuru gandrīz pilnībā pretendē Ķīna. Viens no centrālajiem uzdevumiem joprojām ir armijas atbalstīšana iespējamā uzbrukumā Taivānai, pašpārvaldes salai aptuveni 160 kilometrus no Ķīnas krastiem, kuru Pekina vajadzības gadījumā vēlas anektēt ar spēku.

Sīkāka informācija par jauno fregati Luohe

Pirmā tipa 054B fregate ar nosaukumu Luohe tika nodota ekspluatācijā trešdien Cjidao, ostas pilsētā Ķīnas ziemeļos, kur atrodas PLA Ziemeļķīnas flote. Kuģa tilpums ir aptuveni 5000 tonnu, un tas ir aprīkots ar slepenu tehnoloģiju, kaujas vadības sistēmām un integrētu uguns spēku. Šīs funkcijas ir paredzētas, lai ievērojami palielinātu kopējo veiktspēju.

Ieroči un iespējamās izmantošanas iespējas

Luohei ir dažādi ložmetēji tuvcīņai, kā arī pretgaisa un pretkuģu raķetes. Dažas aizsardzības publikācijas ziņo, ka kuģis, iespējams, varētu būt Ķīnas flotes mugurkauls.

Nākotnes fregates un flotes spēks

Izlaidumā netika pieminētas topošās 054B fregates, taču tiek uzskatīts, ka vēl vismaz divas jau ir palaistas, un vēl viena pašlaik tiek būvēta. Ķīnas flotē ir aptuveni 234 karakuģi, savukārt ASV flotei ir 219 kuģi, tostarp aptuveni 50 fregates un līdzīgs skaits iznīcinātāju. Ķīnā darbojas divi gaisa kuģu pārvadātāji un trešais tiek izmēģināts jūrā, kā arī spēcīga krasta apsardze.

Kara spēles un stratēģiskie apsvērumi

Pēdējās kara spēles ir pierādījušas, ka Ķīna zaudētu ievērojami vairāk kuģu simulētā konfliktā ar ASV, taču spētu absorbēt šos zaudējumus un turpināt cīņu. PLA ir arī nosūtījusi kuģus uz attāliem apgabaliem, piemēram, Vidusjūru un Karību jūras reģionu, izmantojot floti kā savas augošās ekonomiskās un diplomātiskās varas paplašinājumu.

Starptautiskā spriedze un teritoriālās pretenzijas

PLA un Ķīnas krasta apsardzes kuģi patrulē Austrumķīnas jūrā, kur Ķīna kontrolē neapdzīvotu salu grupu, uz kuru pretendē Japāna. Lai gan gaisa un jūras spēku kustība no abām pusēm ir saskārusies, šajos incidentos šāvieni netika raidīti. ASV un citas valstis ir apzināti kuģojušas tuvu dažām no šīm mākslīgajām salām, lai apstrīdētu Ķīnas prasības, savukārt Pekina ir ignorējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalstīto lēmumu, kas noraidīja lielāko daļu Ķīnas teritoriālo prasību.