Austrijas neitralitāte: miera un drošības Gazards Eiropā!

Austrijas neitralitāte: miera un drošības Gazards Eiropā!

Austrijas neitralitāte ir ne tikai diplomātiska saistība, bet arī daļa no valsts aizsardzības, kas ietver gan garīgos, gan militāros aspektus. Šajā kontekstā valdība plāno stiprināt federālās armijas spējas. Turklāt Bundeswehr ir iesaistīts ANO pilnvarās Balkānos kā daļa no miera raidīšanas. Austrija ir kļuvusi par vairāk nekā 50 starptautisku organizāciju vietu, ieskaitot tādas svarīgas institūcijas kā ANO un EDSO. Vēl viens punkts ir SPö atbalsts Austrijas pieteikumam par vietu ANO Drošības padomē, saskaņā ar kuru tās iespējas tiek uzskatītas par labām.

neitralitātes dimensijas un attīstība

Austrijas neitralitāte, kas vairāk nekā 40 gadus ir cieši saistīta ar valsts drošības politiku, sastāv no trim centrālām dimensijām. Martins Senns to raksturo kā interpretāciju, pievilcību un atturēšanu. Šīs dimensijas veido ietvaru neitralitātes politikas projektēšanas un nodrošināšanas ietvaram. Interpretācija ietver vietējās debates par neitralitātes izmaiņām, savukārt pievilcība ir saistīta ar pasākumiem, lai nodrošinātu neitralitāti uz ārpasauli, piemēram, starpniecību konfliktos un starptautisko organizāciju izmitināšanai. Piespiešana nozīmē iespējamos agresorus, ka neitralitātes pārkāpuma ieguvums neattaisno izmaksas.

Austrijas neitralitātes attīstība ir sadalīta četrās fāzēs: no konsolidācijas 1955. gadā, paplašināšanās posms 70. un 1980. gados līdz pārorientācijai pēc austrumu-rietumu konflikta beigām, kad valsts vairāk koncentrējās uz Eiropas jautājumiem. Šis vēsturiskais pārskats parāda, kā Austrijas attieksme pret neitralitāti ir mainījusies gadu desmitos. Pēdējos gados ir novērota stagnācija, jo visas parlamentārās partijas, izņemot neos, piekrīt neitralitātei. Šis apstiprinājums palielinājās pēc NATO iejaukšanās un tādām globālām krīzēm kā 2001. gada 11. septembra uzbrukumi.

Pašreizējā drošības politikas programma

Ukrainas kara drošības politikas programma Austrijā jaunā gaismā skatās. Militārā vardarbība atkal tiek uzskatīta par likumīgu iespēju izpildīt nacionālās intereses. ES kontekstā dalībvalstis saskaras ar izaicinājumu no jauna definēt viņu drošības politikas lomas. Šajās debatēs Austrijas konstitūcijas 23. pants tiek uzskatīts arī par atbalstošu diskusiju par neitralitāti un militāro sadarbību ES. Jaunā valdība ir zinājusi sevi stiprināt ES stratēģisko autonomiju un aizsardzības savienības izveidi, bet FPö un dažas citas partijas parādīja skepsi pret Eiropas drošības politiku.

augstā piekrišana neitralitātei korelē ar atbalstu kopējai Eiropas aizsardzībai. Tas varētu norādīt, ka pozitīvs referendums varētu stiprināt Austrijas pozicionēšanu Eiropas miera projektā. Ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos izaicinājumus, jautājums par to, kā Austrija var pārnest savu neitralitāti konstruktīvā drošības lomā ES.