Netanjahu Ungārijā: aresta orderis ignorēts – Orbāns uzņem premjerministru!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Neskatoties uz apcietināšanas orderi, Benjamins Netanjahu 2025. gada 3. aprīlī dodas uz Ungāriju, kur tiekas ar Viktoru Orbanu.

Netanjahu Ungārijā: aresta orderis ignorēts – Orbāns uzņem premjerministru!

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu šodien, 2025. gada 3. aprīlī, sasniedza Ungāriju, neskatoties uz Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) novembrī izdoto starptautisko aresta orderi. Viņš ieradās Budapeštas lidostā īsi pēc pulksten 2:30, un viņu sagaidīja Ungārijas aizsardzības ministrs Kristofs Šalajs-Bobrovņickis. Netanjahu ieradās uz tikšanos ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbanu. Orbans iepriekš bija asi nosodījis aresta orderi un uzaicinājis Netanjahu apmeklēt.

Juridiskās sekas ir nozīmīgas. Starptautiskās Krimināltiesas apcietināšanas orderis ir saistīts ar notikumiem Gazas joslā. Vairāk nekā 120 štatiem, tostarp Vācijai, ir pienākums izpildīt apcietināšanas orderi, ja Netanjahu iekļūst to teritorijā. Tomēr Izraēla un ASV nav Starptautiskās Krimināltiesas dalībnieces, un tāpēc tām nav saistības. Ungārija joprojām nav pārsteigta par SKT nolēmumiem, jo ​​tā 2001. gadā ratificēja Romas statūtus, taču konstitucionālu apsvērumu dēļ tā nekad tos oficiāli neieviesa.

Starptautiskās reakcijas

Pārliecību, ka Netanjahu Ungārijā netiks arestēts, pastiprina Vācijas ievērojama politiskā aktiera atbalsts. Iespējamais topošais kanclers Frīdrihs Mercs solījis tikties ar Netanjahu Vācijā un apliecinājis, ka Izraēlas premjerministrs tur netiks arestēts. Tas ne tikai precizē politiskās pozīcijas Eiropā, bet arī rada jautājumus par starptautiskās jurisprudences pamatotību.

Starptautiskā Krimināltiesa, kas savu darbību sāka 2002. gadā, ir neatkarīga starptautiska organizācija, kuras jurisdikcijā ietilpst Romas statūtu dalībvalstis. Šis statūts, ko 1998. gadā parakstīja 120 valstis, ir Tiesas darba juridiskais pamats. Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā ietilpst visnopietnākie noziegumi, piemēram, genocīds, kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci. Viens no SKT galvenajiem uzdevumiem ir papildināt, nevis aizstāt valsts jurisdikciju.

Situācija ap Netanjahu un Starptautisko Krimināltiesu norāda uz izaicinājumiem, kas izriet no starptautiskās sadarbības starptautisko tiesību jomā. Jo īpaši pastāv komplementaritātes princips, kas nodrošina, ka SKT var rīkoties tikai tad, ja valstis nevēlas vai nespēj saukt pie atbildības par smagiem noziegumiem. Šie pamatnosacījumi rada sarežģītas juridiskas un diplomātiskas diskusijas, kas ietekmē gan politiskās attiecības starp valstīm, gan starptautisko organizāciju uzticamību.

Šajā kontekstā kļūst skaidra arī Vācijas kā aktīvas SKT dalībvalsts loma. Vācijai bija liela nozīme Romas statūtu izstrādē, un tā ir viena no lielākajām Tiesas ieguldītājām. Ar skaidru juridisko situāciju un starptautiskā kriminālkodeksa pieņemšanu Vācija cenšas ievērot konstitucionālos principus un pildīt starptautiskās saistības.

Netanjahu ierašanās Ungārijā šodien ne tikai rada jautājumus par starptautisko tiesību piemērošanu, bet arī izceļ spriedzi starptautiskajā sabiedrībā, īpaši saistībā ar kriminālvajāšanu par kara noziegumiem un nacionālo valstu atbildību.

Kamēr Netanjahu atrodas Ungārijā, joprojām tiek izdarīts spiediens uz starptautiskajām iestādēm, piemēram, Starptautisko Krimināltiesu, lai panāktu pilnīgu atbildību par cilvēktiesību pārkāpumiem un atbalstītu globālo tiesisko kārtību. Šīs norises ir būtisks starptautisko tiesību normu autoritātes un efektivitātes pārbaudījums.

Lai iegūtu papildinformāciju par ICC un tā darbību, lūdzu, apmeklējiet vietni Ārlietu ministrija.

Raksts ir balstīts uz ziņojumiem no Vīne.at.