COP30 klimata konference: Belema plāna nākotne ir apdraudēta!

COP30 klimata konference: Belema plāna nākotne ir apdraudēta!

Šodien, 2025. gada 9. novembrī, Brazīlijas pilsētā Belemā sākās ANO 30. klimata pārmaiņu konference. Šis datums iekrīt Parīzes klimata nolīguma, kas veido globālo klimata aizsardzības sistēmu, desmito gadadienu. Konference notiek kontekstā ar pieaugošo steidzamību, jo ANO un ekspertu ziņojumi liecina, ka globālie centieni ierobežot globālo sasilšanu nesasniedz izvirzītos mērķus. Saskaņā ar Kleine Zeitung ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērress savā atklāšanas runā uzsvēra, ka Parīzes vienošanās nav sasniegusi maksimālo robežu, ko pasaule ir sasniegusi. 1,5 grādi pēc Celsija.

Globālās sasilšanas progresēšana izpaužas kā dabas katastrofu pieaugums, kas rada postošu kaitējumu gan videi, gan ekonomikai. Konferences mērķis ir strādāt pie jauniem veidiem, kā efektīvi cīnīties pret klimata krīzi un veicināt globālo sadarbību ar devīzi “Mutirão”, kas nozīmē kopīgus centienus. Lai gan Parīzes nolīgums tiek uzskatīts par veiksmīgu, līdzšinējais progress joprojām ir bijis nepietiekams, kā uzsvērts [n-tv] rakstā (https://www.n-tv.de/wissen/Zehn-jahre-Pariser-Klimavertrag-Erehrung-trotz-Klimakritik-sichtbar-article26147913.html). Līguma, ko 2015. gada decembrī COP21 laikā parakstīja 195 valstis, mērķis ir saglabāt globālo sasilšanu "labi zem" 2 grādiem pēc Celsija, ideālā gadījumā 1,5 grādu līmenī.

Globālie izaicinājumi

Tomēr pašreizējā situācija liecina, ka 1,5 grādu mērķis arvien biežāk tiek uzskatīts par nesasniedzamu. Saskaņā ar Federālās vides aģentūras teikto, štatiem ik pēc pieciem gadiem ir jāiesniedz jauni, vērienīgi valsts klimata aizsardzības ieguldījumi (NDC), lai panāktu progresu. Tomēr jaunākais Emissions Gap ziņojums liecina, ka līdz šim veiktie pasākumi nav pietiekami, lai sasniegtu temperatūras mērķus.

Valdības visā pasaulē, tostarp ASV, ko pārvēlēja prezidents Donalds Tramps, arvien vairāk saskaras ar iekšzemes izaicinājumiem, kas bieži vien ir svarīgāki par nepieciešamo rīcību klimata pārmaiņu jomā. Labējās nacionālistiskās kustības daudzās valstīs ir izraisījušas demogrāfiskas izmaiņas, taču koncentrēšanās uz pārbruņošanos un ekonomisko stabilitāti bieži noved pie tā, ka klimata problēma tiek atstāta novārtā.

Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, progress tiek panākts. Atjaunojamās enerģijas īpatsvars globālajā enerģijas izaugsmē ir strauji pieaudzis, un elektromobiļu īpatsvars jaunos transportlīdzekļos pieauga no 1% 2015. gadā līdz 20%. Turklāt tādas valstis kā Indija un Ķīna plāno kļūt par oglekļa neitrālām līdz 2060. un 2070. gadam, kas liecina par pieaugošām domāšanas veida izmaiņām.

Austrijas ieguldījums klimata konferencē

Austrijas federālais prezidents Aleksandrs van der Bellens uz konferenci neieradīsies, kas liecina par Eiropas valstu nekonsekvento līdzdalību izšķirošajās sarunās. Tomēr sagaidāms, ka vides ministrs Norberts Totšnigs no ÖVP otrajā sarunu nedēļā atbalstīs Austrijas ieguldījumu globālo klimata mērķu sasniegšanā.

Noslēgumā jāsaka, ka, lai gan tiek svinēti Parīzes nolīguma panākumi, ceļš uz ilgtspējīgu nākotni būs garš un bieži vien ar šķēršļiem. Gutērress un citas vadošās balsis uzsver, ka steidzami jāsadarbojas globāli, lai risinātu klimata krīzi un sasniegtu saskaņotos mērķus.