Stocker un Macron: spiediens uz ES - drošību un konkurenci uzmanības centrā!

Stocker un Macron: spiediens uz ES - drošību un konkurenci uzmanības centrā!

Paris, Frankreich - kanclers Kristians Stokers (ÖVP) piektdien tikās ar Emanuelu Makronu Parīzē élysée. Apmeklējuma izdevums bija darbs, kurā Centrāleiropas tēmas bija darba kārtībā. Pārrunātajos punktos ietilpa ES finanšu plānošana laikposmā no 2028. līdz 2034. gadam, ekonomiskā konkurētspēja, kā arī jautājumi par drošību un aizsardzību. Vēl viens svarīgs diskusijas punkts bija Krievijas uzbrukuma karš pret Ukrainu un pašreizējā situācija Tuvajos Austrumos. Stocker iepriekš bija apmeklējis Itālijas premjerministru Giorgia Meloni, kas otrdien Romā, un jūnija beigās tikās arī ar savu vācu kolēģi Fridrihu Mercu Berlīnē.

Nesen notikušā ES vadītāju virsotne, kas nesen notika, koncentrējās uz stratēģiskām diskusijām. Lai arī galvenā uzmanība tika pievērsta konkurētspējai, secinājumi par aizsardzību un situāciju Ukrainā lielākoties palika nemainīgi. Jo īpaši Ungārijas attieksme pret Ukrainas atbalstīšanu izraisīja spriedzi dalībvalstīs. Šajā samitā netika minēti īpaši Ukrainas militārie palīglīdzekļi, kā paredzēts "Kallas plānā". Ukrainas prezidents Wolodymyr Selenskyj arī ziņoja par videozvanu par jaunākajiem uzbrukumiem Krievijā un stagnējošajām miera sarunām. ES līderu starpā bija vienotība, ka pašlaik nav reālu sarunu par Ukrainu, kas turpināja sarežģīt situāciju.

Pašreizējā drošības politikas attīstība

Tēma, kas tika uzņemta arī samitā, bija ES vispārējā drošības un aizsardzības politika, kas ir izstrādāta kā daļa no kopējās drošības un aizsardzības politikas (GSVP). Šī politika ir ātri attīstījusies kopš Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gada februārī. ES kopš 2003. gada ir veikusi vairāk nekā 40 operācijas un misijas dažādos kontinentos. Turklāt ES ir mobilizējis 11,1 miljardu eiro, lai atbalstītu Ukrainas bruņotos spēkus kopš 2022. gada. Svarīga daļa no šīs politikas ir arī Eiropas aizsardzības fonds.

Tika apspriesta arī nepieciešamība pēc spēcīgākas aizsardzības sadarbības. ES dalībvalstis vienojās stiprināt konkurētspēju un veicināt birokrātijas samazināšanos. Runājot par šo fonu, tika apspriesti arī jautājumi par enerģijas un kapitāla iekšējā tirgus integrāciju, lai izvairītos no iespējamiem tirdzniecības kariem ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Neskatoties uz migrācijas politikas progresu, revolucionāras rezolūcijas neizdevās

Drošības un aizsardzības stratēģiskais kompass, kas tika izstrādāts 2021. gadā un pieņemts 2022. gadā, ir paredzēts arī ES drošības stiprināšanai. Mērķis ir līdz 2030. gadam iegādāties vismaz 40% aizsardzības preču. Šī ir daļa no “Read Eiropas”/gatavības plāna 2030, kas ietver arī finansēšanas rīku 150 miljardu eiro apmērā. Kamēr ES nepārtraukti virzās uz spēcīgāku kopīgu aizsardzības stratēģiju, ir nepieciešama pastiprināta uzmanība kontrolei un atbildībai GSVP.

Kopumā ES valstis saskaras ar izaicinājumu plānot un paplašināt savas militārās spējas, kamēr tās arī strādā pie stabilitātes un drošības reģionā. Gaidāmajām diskusijām un politiskajiem lēmumiem būs izšķiroša nozīme ES turpmākajā lomā globālajā drošības posmā.