Hamas atkal nodod ķermeni: noslēpums par pazudušo ķīlnieku paliekām!

Hamas atkal nodod ķermeni: noslēpums par pazudušo ķīlnieku paliekām!

Otrdienas vakarā Hamas atkal nodeva mirstīgās atliekas Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai (ICRC). Šīs mirstīgās atliekas nāk no ķīlnieka, kura identitāte pagaidām nav skaidra. Izraēlas armija apstiprināja, ka Gazas joslā ir saņēmusi zārku, kurā atradās līķis, un tas tiks nogādāts Izraēlas tiesu medicīnas institūtā identifikācijai. Hamas jau iepriekš vairākas reizes bija nodevis mirstīgās atliekas, taču tās nav izrādījušies pazudušie ķīlnieki. Pašlaik Gazas joslā ir zināmi astoņi miruši ķīlnieki, tostarp divi nolaupīti ārzemnieki no Izraēlas. Par to ziņo [Kleine Zeitung] (https://www.kleinezeitung.at/service/newsticker/aussenpolitik/20271097/hamas-uebergehen-weitere-leiche-im-gaza Strip).

Attiecības un konflikti starp Hamas un Izraēlu ir dziļi iesakņojušies vēsturē. Hamas 1987. gadā pirmās intifādas laikā nodibināja Ahmeds Jasins. Grupējums, kas sevi uzskata par sunnītu islāmistu palestīniešu nacionālo kustību, ir kontrolējis Gazas joslu kopš 2007. gada. Tā militārā organizācija Al-Qassam Brigades ir atbildīga par daudziem uzbrukumiem Izraēlas civiliedzīvotājiem. Izraēla un daudzas rietumvalstis ir klasificējušas Hamas kā teroristu organizāciju. Pēdējos gados Hamas ir zaudējusi militārās spējas, galvenokārt postošo konfliktu ar Izraēlu dēļ.

Konflikts un pašreizējās norises

2023. gada 7. oktobrī masveida Hamas uzbrukumā Izraēlai gāja bojā aptuveni 1200 — daudzi izraēlieši tika saņemti par ķīlniekiem. Šī aizskarošā agresija izraisīja Izraēlas smagu militāru reakciju Gazas joslā, kas vēlāk izraisīja humānās katastrofas un desmitiem tūkstošu palestīniešu nāves. Pēc ANO domām, ietekme uz Gazas infrastruktūru un civiliedzīvotājiem ir bijusi katastrofāla, izraisot plašu pārvietošanos. Tiek ziņots, ka tika nogalināti vairāk nekā 70 000 palestīniešu, gandrīz visi civiliedzīvotāji, bet Izraēla cieta arī smagus karavīru zaudējumus.

Tomēr Hamas ir turpinājis savu militāro pretestību un pat savervējis daudzus jaunus kaujiniekus. Pirms 2023. gada oktobra uzbrukumiem grupā bija aptuveni 30 000 kaujinieku, no kuriem Izraēla 2024. gada augustā ir nogalinājusi vairāk nekā 17 000. Neskatoties uz sarežģīto situāciju, Hamas spēja spert pirmo soli deeskalācijas virzienā 2025. gada oktobrī, kad ASV prezidenta Donalda Trampa un Izraēlas palāniešu 20 20 starpnieku īstenotā miera plāna ietvaros tika atbrīvots. ieslodzītie.

Konteksts un ilgtermiņa perspektīva

Sociālais un politiskais atbalsts Hamas palestīniešu vidū liecina par mainīgu tendenci. Lai gan atbalsts Gazā pēdējā laikā ir samazinājies, kustība ir piedzīvojusi pieaugošu atbalstu Rietumkrastā. Iepriekšējām iniciatīvām par Palestīnas valsts atzīšanu ir pievērsta arvien lielāka starptautiskā uzmanība, jo īpaši kopš Apvienotā Karaliste to atzina 2025. gada septembrī. Daļa no Hamas pastāvīgā izaicinājuma ir samazināt tās militāro sasniedzamību, vienlaikus risinot savas Gazas joslas iedzīvotāju politiskās un sociālās vajadzības.

Rezumējot, var redzēt, ka situācija Gazas joslā joprojām ir ārkārtīgi saspringta. Atbildība par humanitārajām ārkārtas situācijām un apmaiņas viļņiem starp Hamas un Izraēlu arī turpmāk būs starptautiskās diplomātijas centrālais jautājums. BBC uzsver, ka Hamas ir pozicionējis sevi kā būtisku spēlētāju reģionālā konfliktā, kura stratēģiskajiem lēmumiem var būt tālejošas sekas gan Gazā, gan starptautiskā mērogā. Joprojām ir jāvērtē situācijas attīstība, jo reģionā turpinās ģeopolitiskā spriedze.