Personu bankroti Austrijā: vairāk nekā 30% pašu izraisīti — tā tas notika!

Personu bankroti Austrijā: vairāk nekā 30% pašu izraisīti — tā tas notika!

2024.gadā Austrijā bankrotēja 8822 cilvēki, kas atbilst nelielam samazinājumam par 0,3%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr pašreizējā kredīta aizsardzības asociācijas KSV1870 analīze liecina, ka vairāk nekā 30% skarto ir paši vainojami savā finansiālajā situācijā. Galvenie šīs personīgās vainas cēloņi ir sava snieguma pārvērtēšana un slikta patērētāju uzvedība. Šī problēma ir īpaši izplatīta cilvēkiem, kas jaunāki par 40 gadiem, savukārt vecākā paaudze finansiālās grūtībās nonāk retāk.

KSV1870 kritiski vērtē parādu dzēšanas termiņa samazināšanu no pieciem uz trim gadiem, par ko tika nolemts Koronas krīzes laikā. Viņi aicina atgriezties pie sākotnējā ilguma, lai nodrošinātu, ka parādnieki izrāda zināmu vēlmi nokārtot savus parādus. “Daudzos gadījumos galvenie privāto bankrotu cēloņi ir bijusī pašnodarbinātība, kas bija izšķirošais faktors 26,7% gadījumu,” teikts [5min.at] ziņojumā (https://www.5min.at/5202505291952/privatkonkurs-tausche-oesterreicher-selbst-Schuld-pleitei/hr).

Ietekmēto personu demogrāfija

Dati liecina, ka vidējie parādi 2024. gadā ir samazināti: vīriešiem tie šobrīd ir 128 000 eiro, bet sievietēm vidēji 69 000 eiro. Daļēji tas varētu būt saistīts ar faktu, ka vairāk nekā 60% pretendentu ir vīrieši. Sīkāk aplūkojot vecuma grupas, redzam, ka 46% pretendentu ir vecumā no 41 līdz 60 gadiem, savukārt to īpatsvars, kas jaunāki par 25 gadiem, ir pieaudzis gada laikā un šobrīd veido 6,3% pieteikumu. Parādi pieaug arī gados jaunāku pieaugušo vidū, kas norāda uz izaicinājumiem finanšu pratības deficīta risināšanā.

Ekonomisko pētījumu institūts WIFO kopš 1995. gada ir pārbaudījis ienākumus no privātpersonu bankrotiem Austrijā un reģistrējis kopumā 205 000 pieteikumu. Biežākie pārmērīgo parādsaistību cēloņi ir bezdarbs un ienākumu zudums, kas 30% gadījumu rada finansiālas problēmas. Īpaši pandēmijas laikā tika konstatēts, ka to ietekme uz privātpersonu bankrotiem bija niecīga – gandrīz 0,7% gadījumu tas bija tieši izraisījis, kas apliecina, ka inflācijas vilnim no 2021. gada nebija būtiskas ietekmes vorarlberg.orf.at.

Ekonomiskie faktori un turpmākā attīstība

Makroekonomisko un sociālpolitisko faktoru analīze liecina, ka parādu rašanos izraisa dažādi faktori, tostarp pieaugošās aizdevuma likmes, pirkumi uz nomaksu un personiski apstākļi, piemēram, šķiršanās vai slimība. Parādu konsultāciju dienests FSW uzsver, ka arī finanšu izglītības trūkums ir identificēts kā galvenais iemesls. Šie aspekti rada lielus izaicinājumus sabiedrībai, jo privāto bankrotu skaits joprojām ir mazāks nekā pirms Koronas krīzes.

Rezumējot, var teikt, ka lielu privātpersonu bankrotu procentuālo daļu izraisa slikti personīgi lēmumi. Lai ietekmētu turpmāko attīstību, ir ļoti svarīgi izmantot gan individuālu, gan sabiedrības pieeju, lai uzlabotu finanšu izglītību un atbalstu finanšu ārkārtas situācijās. Pašreizējā situācija prasa pārdomāšanu un lielāku atbildību no parādnieku puses, kā KSV1870 vairākkārt uzsver orf.at.