Neos aicina mainīt sistēmu: atklāta netaisnība sociālās labklājības sistēmā!

Neos aicina mainīt sistēmu: atklāta netaisnība sociālās labklājības sistēmā!

Janniks Šetijs, Neos kluba priekšsēdētājs, vēlreiz pievērsās Austrijas sociālās labklājības sistēmas nepilnībām. Nesenās debatēs Shetty aicināja veikt visaptverošu reformu, jo esošā sistēma tiek kritizēta kā negodīga un neprecīza. Viens no diskusijas iemesliem bija 9000 eiro sociālā palīdzība, ko saņem ģimene ar vienpadsmit bērniem, savukārt vidēji strādājošas ģimenes bieži vien nepienāk tuvu šai summai. Šī nevienlīdzība attiecībā uz piekļuvi sociālajiem pabalstiem ir īpaši acīmredzama dažādos federālo zemju noteikumos, un Shetty to identificē kā būtisku problēmu. Jo īpaši Vīnes sociālās labklājības sistēma tiek uzsvērta kā negodīga. Kā ziņo Kosmo, Šetijs valdības koalīcijā cenšas ātri īstenot reformu projektus, lai novērstu šīs sūdzības.

Šo problēmu vēl vairāk akcentē dažādas organizācijas, tostarp Amnesty International. Kopš Sociālās palīdzības politikas likuma ieviešanas 2019. gadā ir pieaugusi stigmatizācija, kas saistīta ar sociālās palīdzības saņemšanu. Tas ir skaidri redzams ziņojumā “It kā tu dotos pie ienaidnieka”. Sociālās palīdzības lietotāji ziņo par pastiprinātu kauna un stigmatizācijas izjūtu no politiķu un sabiedrības puses. Tas ir novedis pie tā, ka daudzi cilvēki, kas būtu tiesīgi, nepiesakās kauna dēļ. Likums paredz, ka iestādes dod priekšroku pabalstiem natūrā, piemēram, atbalstam mājokļa izmaksu segšanai, kas sociālās palīdzības saņēmējiem vēl vairāk apgrūtina mājokļa atrašanu. [Amnestija].

Sociālā realitāte un dzīves apstākļi

Aplūkojot cilvēku dzīves apstākļus zemākajā sociālajā tīklā, redzami satraucoši apstākļi. Saskaņā ar Austrijas Statistikas biroja pētījumu vairāk nekā 29 % respondentu ir slikta veselība un 25 % ir smagi skārusi invaliditāte. Īpaši satraucoša ir negatīvā ietekme uz bērniem no mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Viņiem ir mazāk iespēju piedalīties sabiedriskās aktivitātēs – viņu iespējas apmeklēt sporta pasākumus vai piedalīties festivālos ir daudzkārt zemākas nekā bērniem no turīgākām ģimenēm. Diakonie uzsver, ka 57% ģimeņu ar bērniem gūst ienākumus no darba, taču joprojām ir nabadzības dēļ.

Mājokļu izmaksu slogs, kas pārsniedz vidējo, joprojām ir galvenā problēma, jo daudziem cilvēkiem pēdējā sociālajā tīklā ir grūtības uzturēt mājokli siltu. Aptuveni 11% mājsaimniecību ziņo, ka nevar apsildīt savas mājas, kas ir piecas reizes biežāk nekā citās iedzīvotāju grupās. Pētījums arī liecina, ka 21% aptaujāto mājsaimniecību ir skārusi mitrums, puve vai noplūdes un 56% māju ir pārpildītas, būtiski ietekmējot skarto dzīves kvalitāti.

Sociālo krīžu laikā cilvēki saskaras ar daudzām problēmām. Sievietēm, jo ​​īpaši laulāto atšķiršanas vai šķiršanās gadījumos, bieži vien ir jāprasa uzturēšanas līdzekļi pret bijušajiem partneriem, savukārt pieaugušajiem ar invaliditāti bieži ir jāvēršas pret radiniekiem — visi faktori, kas rada turpmāku spriedzi ģimenē.

Ņemot vērā pašreizējo diskusiju un steidzamo reformu nepieciešamību, gan Neos, gan tādas sociālās organizācijas kā Amnesty un Diakonie aicina izbeigt stigmatizāciju un pielāgot sociālās labklājības sistēmu cietušo vajadzībām. No politiķiem ir jākoncentrējas uz cilvēku dzīves realitāti un jāveido godīgāka un humānāka sistēma.