Sarkanais brīdinājums: Rute brīdina par Putinu un Sji kā dubultu draudu!

Sarkanais brīdinājums: Rute brīdina par Putinu un Sji kā dubultu draudu!

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute intervijā laikrakstam New York Times izteica satraucošus brīdinājumus. Viņš saskata iespējamību, ka Ķīna un Krievija varētu uzbrukt vienlaikus, nopietni apdraud globālo drošību. Rutte uzsver, ka abu valstu koordinēta rīcība var novest pasauli uz trešā pasaules kara sliekšņa. Situācija tiek uzskatīta par ārkārtīgi saspringtu, īpaši ņemot vērā pieaugošo spriedzi Indo-Klusā okeāna reģionā un Austrumeiropā. Pēc Rutes domām, Ķīna varētu uzsākt uzbrukumu Taivānai vienlaikus ar Krievijai uzbrukumu NATO teritorijai Eiropā. Šis scenārijs liecina, ka Rietumus var stratēģiski novājināt divu frontu karš. Tādēļ Rutte aicina NATO valstis būt modrām un vispusīgi sagatavoties.

NATO vadītāja brīdinājumi nāk uz Pekinas un Maskavas pieaugošās sadarbības fona. Ukrainas kara laikā Ķīna atbalstīja Krievijas kara centienus. Rute uzsver, ka Ķīna var lūgt Krievijai militāru palīdzību Eiropā uzbrukuma Taivānai gadījumā. Tas ir īpaši satraucoši, jo Krievijai tagad ir nozīmīgas militāras saites ar Ķīnu. 2025. gadā Krievija savās militārajās bāzēs apmācīs aptuveni 600 Ķīnas karavīru. Šī ciešā militārā sadarbība ietver arī liela mēroga kopīgas mācības, kurās Ķīna var mācīties no Krievijas kaujas pieredzes Ukrainas konfliktā. Neraugoties uz šo intensīvo sadarbību, pašlaik starp abām valstīm nav oficiālu militārās palīdzības saistību.

Stratēģiskā pieeja un izaicinājumi

Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) analīze liecina, ka Ķīnai ir izšķiroša nozīme Krievijas kara mašīnā, īpaši aizsardzības sektorā. Ķīna piegādā Krievijai būtiskas tehnoloģijas, sastāvdaļas un izejmateriālus, tostarp pusvadītājus, kas ir ļoti svarīgi militārajai rūpniecībai. 2023. gadā 89 procenti Krievijas mikroshēmu importa būs no Ķīnas. Ņemot vērā šos notikumus, NATO valstīm ir steidzami jāpārskata savas aizsardzības stratēģijas. Rutte aicina rīkoties ātrāk, lai cīnītos pret dubultajiem draudiem no Krievijas un Ķīnas.

NATO pašreizējā stratēģiskā koncepcija, kas pieņemta Madrides samitā 2022. gadā, reaģē uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un globālās drošības situācijas izmaiņām. Tas galvenokārt attiecas uz drošības politikas riskiem, ko rada Ķīnas augšupeja un kas pirmo reizi tiek risināts NATO koncepcijā. Krievija tiek identificēta kā galvenais drauds, un kolektīvā aizsardzība ir NATO svarīgākais uzdevums. NATO sola "aizstāvēt katru alianses teritorijas kvadrātmetru" un plāno palielināt savu klātbūtni austrumu flanga valstīs.

Sagatavojieties hibrīddraudiem

NATO militārā stratēģija paredz, ka vismaz 500 000 karavīru jābūt gataviem izvietošanai 30 līdz 180 dienu laikā, savukārt "Jaunais spēku modelis" paredz ātri izvietojamo vienību skaita palielināšanu astoņas reizes. Šī stratēģijas maiņa ir nepieciešama, lai novērstu pieaugošo hibrīddraudu iespējamību, tostarp kiberuzbrukumus un destabilizācijas mēģinājumus. Saskaņā ar pašreizējiem novērtējumiem Ziemeļatlantijas līguma 5. pants varētu tikt aktivizēts, ja kiberuzbrukumi līdzinās bruņotam uzbrukumam. Taču NATO saskaras ar izaicinājumu izstrādāt neskaidras atbildes reakcijas uz zemāka līmeņa kaitējumu hibrīddraudiem.

Kopumā NATO valstīm ir steidzami jāpārkārto savas stratēģijas un resursi, lai risinātu gan autoritāro režīmu radītos draudus, gan Ķīnas pieauguma izaicinājumus. Ģeopolitiskā ainava prasa ātru rīcību un pastiprinātu sadarbību alianses ietvaros, lai novērstu iespējamu konfliktu eskalāciju.