Austrālija un Jaunzēlande plāno atzīt Palestīnu: pagrieziena punkts?

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Raksts par Austrālijas plānoto Palestīnas atzīšanu par valsti un diskusiju par divu valstu risinājumu Tuvajos Austrumos.

Artikel über Australiens geplante Anerkennung Palästinas als Staat und die Diskussion zur Zwei-Staaten-Lösung im Nahen Osten.
Raksts par Austrālijas plānoto Palestīnas atzīšanu par valsti un diskusiju par divu valstu risinājumu Tuvajos Austrumos.

Austrālija un Jaunzēlande plāno atzīt Palestīnu: pagrieziena punkts?

Austrālija plāno atzīt Palestīnu kā valsti, iezīmējot nozīmīgu soli starptautiskajos centienos rast divu valstu risinājumu. Premjerministrs Entonijs Albaness uzstāj, ka šī ir labākā cerība pārraut vardarbības loku Tuvajos Austrumos. Apstākļos, kad gandrīz 150 no 193 ANO dalībvalstīm jau ir atzinušas Palestīnu, tostarp tādas valstis kā Francija un Kanāda, šim paziņojumam ir nozīmīga globāla nozīme. Albanese uzskata Palestīnas atzīšanu par kaut ko, kas ir "tikai laika jautājums" un daļa no plašākiem centieniem veicināt divu valstu risinājumu, kas nodrošina Izraēlas un neatkarīgas Palestīnas valsts mierīgu līdzāspastāvēšanu, ziņo. kronis.

Jaunzēlande arī apsver iespēju atzīt Palestīnu un plāno pieņemt lēmumu septembrī. Albanese sarunas ar valdības vadītājiem, tostarp Lielbritānijas premjerministru Keiru Stārmeru un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, izceļ neatliekamo diplomātisko kustību šajā virzienā. Makrons plāno septembrī ANO Ģenerālās asamblejas laikā paziņot par Palestīnas oficiālu atzīšanu, kas tiek uzskatīta par svarīgu soli, lai Izraēlai signalizētu, ka Rietumkrasta aneksija netiks pieņemta globāli un dotu palestīniešiem, īpaši politiskajiem mērenajiem, cerību izveidot savu valsti. Kanāda jau ir nākusi klajā ar līdzīgu paziņojumu, vēl vairāk veicinot starptautiskās politikas dinamiku.

Reakcijas un pretestība

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu nosauca gaidāmos paziņojumus par "apkaunojošiem" un apšaubīja, cik lielā mērā Palestīnas valsts varētu nodrošināt mieru. Viņš uzsver, ka lielākā daļa ebreju sabiedrības ir pret šādu atzīšanu. Pašreizējā situācijā, kurā līdztekus diplomātiskajiem centieniem pieaug arī starptautiskais spiediens, saspringtā situācija reģionā ir acīmredzama. Gazas karš, kas turpinās kopš Hamas iebrukuma Izraēlā 2023. gada oktobrī, līdz šim ir prasījis vairāk nekā 61 000 cilvēku dzīvības Gazas joslā, vēl vairāk saasinot humanitāro krīzi, norāda Hamas Veselības ministrija. Tomēr šie skaitļi nav neatkarīgi pārbaudāmi, ziņo Maza avīze.

Vairums ANO dalībvalstu joprojām uzskata, ka divu valstu risinājums ir vienīgā iespēja ilgstošam mieram starp Izraēlu un Palestīnu. Tuvojas konference Apvienoto Nāciju Organizācijā, lai atdzīvinātu šo diskusiju, un tā lielā mērā tiek uzskatīta par gatavošanos ANO Ģenerālajai asamblejai septembrī. Tomēr eksperti, piemēram, Ričards Govans no Starptautiskās krīžu grupas, mazina cerības uz šo konferenci, sakot, ka maz ticams, ka neatrisinātos jautājumus par divu valstu risinājumu varēs atrisināt tikai trīs dienu laikā. Tāpat tiek ziņots, ka ASV valdība centās nepieļaut augsta līmeņa ANO konferenci par palestīniešu likteņiem, uzsverot viedokli par starptautisko diplomātiju šajā jautājumā, skaidroja. ikdienas ziņas.