Politika maina tendenci: biomasa joprojām ir daļa no atjaunojamiem enerģijas avotiem!

Politika maina tendenci: biomasa joprojām ir daļa no atjaunojamiem enerģijas avotiem!

Vācijā tika panākts svarīgs kompromiss bioenerģijas jomā. Termins “atjaunojamie enerģijas avoti” ir pilnībā izņemts no Elektroenerģijas nodokļa likuma, kas nozīmē, ka biomasa joprojām ir elektroenerģijas no atjaunojamiem energoresursiem definīcijā. Federālā finanšu ministrija (BMF) sākotnēji ierosināja no šīs definīcijas svītrot biomasu, kas būtu apdraudējis nodokļu atvieglojumus, kas ir svarīgi bioenerģijas un lauksaimniecības uzņēmumiem. Galvaspilsētas bioenerģijas biroja (HBB) vadītāja Sandra Rosteka slavē šo kompromisu, taču kritizē BMF pieeju, jo īpaši noraidīšanu priekšlikumam atzīt jau izgatavotos ilgtspējības sertifikātus.

Lēmums jāskata arī ES regulu kontekstā, kas liek bioenerģijai demonstrēt savu ilgtspējību. Saskaņā ar Umweltbundesamt bioenerģētisko izejvielu sertifikācijai jāatbilst uzticamiem kritērijiem, jo ​​zemas prasības var samazināt pozitīvo ietekmi uz vidi un sabiedrību. Ieviešanu Vācijā uzskata par neapmierinošu, jo daudzas sertifikācijas sistēmas nav uzticamas un bieži vien trūkst ārējas kontroles.

Ilgtspējības sertifikācijas izaicinājumi

Galvenā problēma ir tādu kritēriju noteikšana, kas nodrošina uzticamas pārbaudes. Biomasa rada īpašas problēmas, jo sarežģītās zemes izmantošanas mijiedarbības ir grūti kvantificēt. Jāņem vērā tādi svarīgi faktori kā bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un tiesības uz pārtiku. Vācija jau ir ieviesusi ES Atjaunojamo energoresursu direktīvas (EU-RED) prasības, kas nosaka saistošas ​​ilgtspējības prasības biomasai. Tomēr bieži tiek kritizēta ieviešana, jo daudzas sistēmas netiek uzskatītas par pietiekami uzticamām.

Turklāt eksperti brīdina, ka sertificētas izejvielas potenciāli varētu tikt izmantotas tikai ES ietvaros, savukārt citi tirgi, kas arī pieprasa bioenerģētiskās izejvielas, netiek atbilstoši risināti. Nepieciešamība pēc politiskas rīcības tiek uzskatīta par steidzamu, jo īpaši ņemot vērā siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas bieži vien ir mazākas, nekā sākotnēji pieņemts.

Tajā pašā laikā Morbihan, Bretaņas departaments, spēlē interesantu lomu diskusijā par resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Departamentam ir spēcīga lauksaimniecības nozare un cieša apņemšanās bioenerģijas jomā. Morbihanā, kuras platība ir 6823 km² un piekrastes līnija ir 905 km, ir 776 103 iedzīvotāju (2022. gadā), ko raksturo gan lauksaimniecība, gan tūrisms. Reģions ir īpaši pazīstams ar savu produkciju lopkopībā, un sagaidāms, ka tam būs arī arvien lielāka nozīme bioenerģijas jomā.

Kopumā pašreizējie notikumi Vācijā liecina, ka politisko lēmumu pieņēmēji vēlas ņemt vērā gan bioenerģijas ekoloģisko, gan ekonomisko dimensiju. Jaunāko kompromisu par nodokļu regulējumu varētu uzskatīt par pozitīvu signālu bioenerģijas nākotnei Vācijā, lai gan joprojām pastāv problēmas sertifikācijas un ilgtspējības jomā.