Klimata mērķi apdraudēti: taupīt, nevis veicināt? Eksperti izsauc trauksmi!

Klimata mērķi apdraudēti: taupīt, nevis veicināt? Eksperti izsauc trauksmi!

Pašreizējā klimata un enerģētikas atbalsta sistēma Austrijā tiek kritiski novērota. Šveices Prognozes institūta Vides ministrijas uzdevumā veiktā analīze liecina, ka budžeta samazinājumi potenciāli varētu nopietni ietekmēt klimata mērķu sasniegšanu. Eksperti brīdina, ka šo mērķu nesasniegšana valstij var izmaksāt miljardiem dolāru. Analīzei pievienoti ziņojumi par nepieciešamo finansējuma intensitātes samazināšanu renovācijas ofensīvai, kas varētu apdraudēt ambiciozos klimata mērķus līdz 2040. gadam, jo öko-news nosaka.

Šīs analīzes ietvaros nav arī konkrētu priekšlikumu, lai līdz 2040. gadam sasniegtu nepieciešamo 80 000 katlu nomaiņas projektu gadā. Lai gan ministrija ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam katru gadu īstenot 30 000 katlu nomaiņas projektu, joprojām nav skaidrs, kāds temps ir nepieciešams, lai no 2025. gada rudens atsāktu finansējumu inovatīvām katlu nomaiņas tehnoloģijām. To pavada nepieciešamais tirgus pieaugums biomasas, siltumsūkņu, ģeotermālās enerģijas, siltuma reģenerācijas un saules siltuma sistēmu jomā.

Saules siltuma loma

Lai gan ministrijas paziņojumā saules siltums nav minēts, eksperti aicina 2026. gada renovācijas ofensīvas finansējuma likmēs vienlīdzīgi izturēties pret saules siltuma un katlu nomaiņas projektiem. Austrijā ražotās saules siltuma sistēmas piedāvā vietējo pievienoto vērtību 75%. Teorētiski saules siltums varētu nodrošināt visu siltumapgādi vasarā. Saskaņā ar prognozēm, tirgus paplašināšana ar 20 000 jaunu saules apkures sistēmu ik gadu varētu radīt līdz 1000 jaunu darba vietu un līdz 2030. gadam radīt vienu miljardu eiro privātās investīcijas.

Izaicinājumi attiecas ne tikai uz Austriju. Arī Vācijā siltumapgāde ir būtiska ēku enerģijas patēriņa daļa, kas veido aptuveni 35% no gala enerģijas patēriņa un 30% no CO₂ emisijām. Lai risinātu šo problēmu, ir nepieciešami dažādi politiski pasākumi, kas noteikti nacionālajā klimata aizsardzības likumā un energoefektivitātes likumā. Šeit Umweltbundesamt ir paskaidrots, ka ilgtspējīga siltumapgāde ir būtiska klimatam kaitīgo emisiju samazināšanai.

ES klimata mērķi un izaicinājumi

Kā ziņo Umweltbundesamt, ES tiek īstenoti vērienīgi klimata mērķi, kuru mērķis ir samazināt klimatam kaitīgas darbības. ES ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam kļūt par klimatneitrālu, ko atbalsta dažādas stratēģijas. ES Zaļais kurss un iniciatīva “Fit for 55” piedāvā skaidru plānu, kas ietver arī pasākumus siltumapgādes uzlabošanai.

Siltumenerģijas patēriņa transformāciju virza ne tikai tehniskie jauninājumi, bet arī mērķtiecīga politika un pašvaldību iesaiste. Viņiem ir jāvirza uz priekšu vietējā plānošana un aktīvi jāiesaista iedzīvotāji, lai nodrošinātu klimatam draudzīgu siltumapgādi.

Tāpēc Austrijā un Vācijā jaunās problēmas prasa visaptverošu stratēģiju, kas ietver gan tehniskos risinājumus, gan politiskos pamatnosacījumus. Tas ir vienīgais veids, kā tuvākajos gados sasniegt vēlamo klimata un energoefektivitāti.