ES Revīzijas palāta brīdina: jaunajā budžetā ir jānosaka prioritātes!

ES Revīzijas palāta brīdina: jaunajā budžetā ir jānosaka prioritātes!

ES Revīzijas palāta šodien nosūtīja dalībvalstīm steidzamu aicinājumu labāk saskaņot gaidāmo ES ilgtermiņa budžetu ar politiskajām prioritātēm. Revīzijas palātas loceklis Jans Gregors uzsver nepieciešamību panākt līdzsvaru starp izdevumu prioritātēm un pieejamajiem resursiem. Nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) ES Komisija koncentrējas uz investīcijām aizsardzības kapacitātē un stratēģiskajās jomās.

Sarunas par jauno finanšu shēmu ir ļoti svarīgas, jo par tām vienbalsīgi jālemj ES valstīm un kopā ar Eiropas Parlamentu. ES Parlaments jau tagad pieprasa lielākus finanšu resursus, jo ar pašreizējo tēriņu griesti 1% apmērā no ES-27 nacionālā kopienākuma nav pietiekami. Pašreizējā DFS ir spēkā no 2021. gada 1. janvāra un beidzas 2027. gada 31. decembrī.

Prasa vienkāršību un efektivitāti

Revīzijas palāta aicina arī vienkāršot finanšu mehānismus un precizēt izdevumu noteikumus, lai palielinātu efektivitāti. Viņš brīdina, ka vienkāršošana nedrīkst notikt uz atbildības rēķina. Turklāt Revīzijas palātai ir vajadzīgas skaidras pilnvaras visaptveroši pārbaudīt izdevumus nākamajā ES budžetā.

Analīze liecina, ka jaunajā DFS ir iespēja skaidri definēt un sistemātiski ņemt vērā Eiropas pievienoto vērtību. Tas ietver nepieciešamību izveidot ciešāku saikni starp dažādiem ES fondiem un ES resursiem ar reformām dalībvalstīs. Jāņem vērā arī atmaksas Corona atveseļošanas fondam “NextGenerationEU”, kuru atmaksas un procentu maksājumi tiek lēsti no 25 līdz 30 miljardiem eiro gadā no 2028. gada.

Austrija kā neto iemaksātāja

Austrija gandrīz katru gadu ir parādījusies kā neto maksātāja, un tāpēc ES maksā vairāk nekā atgriežas. Austrijas vidējā negatīvā budžeta bilance pašreizējā DFS ir -0,29% no nacionālā kopienākuma. Turklāt Austrija saņēma ikgadējo NKI iemaksu bruto samazinājumu 565 miljonu eiro apmērā. Tiem neto iemaksātājiem, piemēram, Austrijai, ir ļoti svarīgi, lai jaunajā DFS tiktu panākts līdzsvars starp parāda atmaksu un uz nākotni vērstiem ieguldījumiem.

2023. gadā Vācija bija ES lielākā neto maksātāja ar negatīvu budžeta bilanci -0,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Nozīmīgas neto maksātājas ir arī Francija un Nīderlande ar negatīvu budžeta bilanci -0,3% no IKP. Savukārt Horvātija, Latvija un Ungārija ir lielākās neto saņēmējas pēc IKP.

Neto maksātāju un neto saņēmēju situācija

• Deutschland: -0,4% des BIP (17,4 Milliarden Euro)
• Frankreich: -0,3% des BIP (9,0 Milliarden Euro)
• Niederlande: -0,3% des BIP
• Kroatien: 3,1% des BIP
• Lettland: 2,8% des BIP
• Ungarn: 2,3% des BIP

Neto pozīcijas ir ļoti svarīgas finanšu situācijai ES. Tos nosaka starpība starp finanšu iemaksām ES un saņemtajiem pabalstiem. Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā nevienlīdzība ES joprojām ir galvenā problēma.

Saskaņā ar saviem līgumiem ES veicina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju starp dalībvalstīm. Tāpēc ar rūpīgu budžeta bilanču apskati vien nepietiek, lai pilnībā aptvertu dalības ES priekšrocības un izaicinājumus. Revīzijas palāta plāno publicēt nostāju par jauno Komisijas priekšlikumu 2025. gada otrajā pusē.

Lai iegūtu plašāku informāciju par ES neto maksātājiem un neto saņēmējiem un saistīto finanšu shēmu, apmeklējiet vietni Maza avīze, bpb kā arī Statistika.