ES samits: Merzs vēlas tirdzniecības līgumu, bet vai ir kādi lēmumi?

ES samits: Merzs vēlas tirdzniecības līgumu, bet vai ir kādi lēmumi?

ES valstu un valdību vadītāji tikās Briselē 2025. gada 26. jūnijā uz svarīgu samitu, kurā dominēja daudzas tēmas. Uzmanības centrā bija atbalsts Ukrainai, situācija Tuvajos Austrumos, kā arī jautājumi par migrāciju un muitas konfliktu ar ASV. Taču atlika gaidīt, vai šai tikšanās reizei sekos taustāmi lēmumi. Tātad ziņots vienna.at ka nevajadzētu pieņemt konkrētus lēmumus par 18. sankciju paketi pret Krieviju, kas radīja zināmas bažas.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, apmeklējot savu pirmo šāda veida samitu, uzsvēra šo jautājumu steidzamību. Viņš atbalstīja ES Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu viņas centienos palielināt Eiropas konkurētspēju un virzīt tirdzniecības līgumu ar ASV. Vienošanās jāpanāk līdz 9.jūlijam, lai izvairītos no augstiem ASV tarifiem ES eksportam, brīdināja Mercs un Luksemburgas premjerministrs Luks Frīdens.

Tirdzniecības sarunas un militārais atbalsts

Samita galvenā uzmanība tika pievērsta arī pilnīgam Ukrainas atbalstam, savukārt prezidents Volodimirs Zelenskis pievienojās ar video palīdzību. ES plāno turpināt sniegt militāro un ekonomisko palīdzību, ko lielākā daļa dalībvalstu uzskata par būtisku. Belnāģijas premjerministrs Barts de Vēvers uzsvēra ASV un Eiropas domstarpības attiecībā uz Ukrainu, kas apgrūtina ES manevra iespējas. Papildus tika analizētas 18. sankciju paketes pret Krieviju iespējamās sekas, kas īpaši paredzētas enerģētikas un banku sektoram. kā ziņoja ZDF.

Ievērojama spriedze ir acīmredzama arī Tuvo Austrumu konfliktā: ES revīzijas ziņojumā Izraēla tika apsūdzēta asociācijas līguma ar ES pārkāpšanā attiecībā uz tās darbībām Gazā. Tas izraisīja aicinājumus no dažām ES valstīm apturēt nolīgumu. Tomēr tādas valstis kā Austrija un Vācija iebilda pret šādiem pasākumiem, kā atzīmēja Austrijas kanclers Kristians Stokers. Arī Īrijas premjerministrs Maikls Mārtins aicināja izbeigt vardarbību Gazā, savukārt Slovēnijas premjerministrs Roberts Golobs draudēja vienatnē vērsties pret Izraēlu, ja samitā netiks sniegta skaidra atbilde.

Migrācijas politika un ilgtspējīgas stratēģijas

Eiropas Savienība joprojām saskaras ar izaicinājumiem migrācijas politikā. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pauda noraidošu attieksmi pret ES migrācijas noteikumiem un aicināja ieviest stingrākus pasākumus. Bija intensīvas diskusijas par patvēruma sistēmas reformu, atgriešanas noteikumiem un izraidīšanas centru izveidi trešajās valstīs. Interesi par aizsardzības spēju uzlabošanu izrādīja arī valstu un valdību vadītāji, kam tika piešķirta augsta prioritāte, īpaši saistībā ar NATO samitu, kurā tika pieņemts lēmums palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP.

Visbeidzot, samita laikā tika apsvērtas arī turpmākas sankciju paketes pret Krieviju, kuru detaļas varētu tikt izskatītas tuvākajā laikā, lai palielinātu spiedienu uz valsti un īstenotu pasākumus cīņai pret izvairīšanos no sankcijām. Šie apsvērumi ir daļa no pašreizējās ES atbildes reakcijas uz militāro konfliktu Ukrainā, kas notiek jau ceturto gadu. Lai uzzinātu vairāk par 16. sankciju paketi, kas ietekmē galvenās Krievijas ekonomikas nozares, apmeklējiet ziņojumu par luxembourg.representation.ec.europa.eu.