Demonstrācija pret bērnu lakatu aizliegšanu Austrijā izraisa politisko ažiotāžu!

Demonstrācija pret bērnu lakatu aizliegšanu Austrijā izraisa politisko ažiotāžu!

Piektdienas pēcpusdienā notika demonstrācija pret plānoto lakatu aizliegumu meitenēm, kas jaunākas par 14 gadiem. Pasākumu organizēja IT uzņēmums, kas uz vietu izsauca ap 300 dalībnieku. Neskatoties uz lielajām cerībām, tikai aptuveni 100 cilvēku bija klāt, lai protestētu pret luksoforu koalīcijas plāniem, ko veido SPÖ, ÖVP un NEOS. Paziņojums par demonstrāciju jau iepriekš bija izraisījis spēcīgas politiskās reakcijas.

ÖVP ģenerālsekretārs Niko Marčeti asi kritizēja demonstrāciju un raksturoja to kā "pļauku sejā ikvienam taisnīgam demokrātam". Viņš demonstrēja Tautas partijas “nulles toleranci” pret bērnu lakatu aizlieguma pretiniekiem. Arī Freedom Family pārstāve Rikarda Bergere kritizēja valdības partijas un aicināja attiecināt aizliegumu uz visiem skolēniem, skolotājiem un aprūpētājiem. Viņa uzskata lakatu par politiskā islāma simbolu un aicina veikt skaidrākus pasākumus šajā jautājumā.

Politiskā un sociālā spriedze

Plānotais lakatu aizliegums stāsies spēkā nākamajā semestrī un attieksies uz privātajām un valsts skolām līdz astotajai klasei, t.i., līdz 14 gadu vecumam. Islāma reliģiskā kopiena Austrijā (IGGÖ) jau ir kritizējusi vispārēju aizliegumu un uzskata, ka musulmaņi tiek pakļauti vispārējām aizdomām. Iepriekšējo galvas lakatu aizliegumu no 2020.gada Satversmes tiesa atcēla, jo tas pārkāpa vienlīdzības principu. Juristi bažījas, ka jaunais likumprojekts varētu arī pārkāpt šo principu.

Likuma mērķis ir nostiprināt nepilngadīgo meiteņu pašnoteikšanos skolās. Liza Neihausere, Federālās Eiropas, integrācijas un ģimenes ministrijas preses pārstāve, raksturo "bērnu lakatu" kā apspiešanas simbolu. Tomēr satraucoši, ka aizliegums neattiecas uz citiem reliģiskiem simboliem, piemēram, ebreju jarmulku vai sikhu turbānu, radot jautājumus par atšķirīgu attieksmi pret reliģiskajiem simboliem. Amnesty International aizliegumu nodēvējusi par musulmaņu meiteņu tiesību pārkāpumu un uzsvērusi nevienlīdzīgo attieksmi pret viņu reliģiju.

Reliģijas brīvība un vienlīdzības princips

Šo debašu kontekstā ir svarīgi apsvērt tiesisko regulējumu. Pamatlikuma 4. pants garantē reliģijas brīvību Vācijā, un ikvienai personai ir tiesības valkāt reliģiskus simbolus, piemēram, lakatu, ja vien tas ir brīvprātīgi. Tajā pašā laikā 3. pants ierobežo diskriminācijas aizliegumu, nodrošinot vienlīdzību likuma priekšā. Runājot par noteikumiem valsts dienestā, kas ierobežo ierēdņu un skolotāju lakatu nēsāšanu, par iemeslu bieži tiek minēta valsts neitralitāte.

Tomēr kritiķi apgalvo, ka šādi noteikumi pārkāpj reliģijas brīvību un dzimumu līdztiesību. Tiesas lēmumi, jo īpaši Federālās Konstitucionālās tiesas lēmumi, ir nosprieduši, ka valsts dienestā parasti ir atļauts valkāt lakatus, ja tas neietekmē dienesta pienākumus. Šīs diskusijas juridiskās un sociālās dimensijas prasa cieņpilnu dialogu par lakatu un tā nozīmi mūsdienu sabiedrībā.

Pašreizējās domstarpības par galvas lakatu aizliegumu izceļ spriedzi Austrijas sabiedrībā saistībā ar reliģiskajiem simboliem publiskajās telpās un ir izaicinājums politisko lēmumu pieņēmējiem.

Plašāku informāciju par politisko reakciju uz demonstrāciju un plānotā likuma sociālajām sekām lasiet arī Cosmo, Vīnes laikraksts un Wadaef.